Ar nepārsūdzamu Augstākās tiesas Senāta spriedumu pašlaik ir noslēgusies tikai viena no vairākām tiesvedībām, kurās iesaistīts uzņēmums “Lauris Restaurant Service” un Jūrmalas pilsētas dome. Uzņēmums uz pusēm pieder Krievijas pilsonim Igoram Mališkovam un Latvijā zināmajam šefpavāram Laurim Aleksejevam. Redzamākais kompānijas bizness ir restorāns “36. līnija”, kas līdz šim gadam strādāja tāda paša nosaukuma adresē. Uzņēmumam jau vairākus gadus ievērojama nodokļu parāda dēļ “astē sēž” Valsts ieņēmumu dienests, kura jaunākie dati pašlaik rāda ap divsimt tūkstošu eiro saistības pret valsti.
Taču vēl uzņēmums ir iesaistīts vairākās tiesvedībās, kas radušās restorāna atrašanās vietas dēļ. Tas uzcelts kāpās netālu no jūras krasta un Ragakāpas.
Latvijas Radio jautāja Laurim Aleksejevam, lai pats izstāsta, kas notiek ar viņa uzņēmējdarbību un strīdiem. “Domāju – šobrīd tas vispār nav ļoti aktuāli, jo visā pasaulē nākamos divus gadus būs nesaprašana un viss no nulles. Bet līgums man ir līdz 2031. gadam. Šobrīd restorāns nevienam nav vajadzīgs šā vai tā. Pa nopietno – mums bija restorāns, kas bija īslaicīgā būve piecus gadus, tad pagarinājām vēlreiz uz pieciem gadiem. Likums neatļauj pagarināt vēl uz pieciem šo īslaicīgo būvi.
Tad to vajadzēja citādāk rakstīt dokumentos, un mēs sākām bīdīt lokālplānojumu, lai mēs līdz īres termiņa beigām varētu šo māju pēc desmit gadiem legalizēt uz īres termiņa laiku.
Nevis privatizēt, bet legalizēt, jo ēka ir mūsu, bet zeme kā ir bijusi, tā paliek pilsētas,” atklāja Aleksejevs.
Uzņēmējs “bīdīja” ne tikai lokālplānojumu, bet arī detālplānojumu, ko Jūrmalas dome pirms pieciem gadiem arī apstiprināja. Detalizēti tika saplānots zemesgabals 36. līnijā 1202, kas atrodas Baltijas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un dabas parka “Ragakāpa” zonā. Ar detālplānojumu restorāns no īslaicīgas lietošanas būves varēja pārtapt par pastāvīgu būvi.
Šādai uzņēmēja un Jūrmalas domes rīcībai uzradās apstrīdētājs, kas vērsās tiesā.
Un nu jau Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka dome nedrīkstēja ar saviem normatīviem parādīt, ka tiem ir lielāks spēks nekā likumam un valdības noteikumiem. “Tā izskatās, ka Jūrmalas pašvaldība uzskatījusi, ka tā būtu vēlama būvniecība, un no savas puses vēlējās to atļaut. Viņi sākotnēji mēģināja norādīt, ka ir bijusi kļūda un teritorijas plānojumā sākotnēji būvlaide bijusi kļūdaini iezīmēta.. Nu, tas ir normatīvais akts. Viņi saistošajos noteikumos noteikuši, ka tā ir teritorija, kurā ir aizliegts būvēt. Pēc tam izteica apsvērumus, ka tas ir kļūdaini. Situācijā, kad tā teritorija ir aizsargjoslā un īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tie nav pietiekami apsvērumi, lai pateiktu, ka neņemsim vērā saistošos noteikumus,” skaidroja senatore Ieva Višķere.
Viņa arī norādīja – par to kā īpaši aizsargājamu dabas teritoriju nevar lemt tikai pašvaldība.
“Valsts to ir atzinusi par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju.
Līdz ar to Ministru kabinets nosaka galvenos aizsardzības un izmantošanas ierobežojumus. Un pašvaldībai tie ir saistoši, arī teritorijas plānojumu izstrādājot,” pastāstīja tiesnese.
Sekas gan var izrādīties visai tiešas, jo pats uzņēmējs Aleksejevs atzina, ka restorānam kā pagaidu būvei abi likumā atļautie piecu gadu termiņi ir pagājuši. “To [pagaidu būvju] nojaukšana saistīta ar to, kas atbilstoši tiesiskajam regulējumam pagaidu būvēm beidzas laiks, kad tās uzskatāmas par pagaidu būvēm,” norādīja Višķere, piebilstot, ka tās jānojauc.
Par Senāta sprieduma sekām Latvijas Radio jautāja arī Jūrmalas domei, kas šoreiz gan sarunai nepiekrita, bet skaidrojumu atsūtīja rakstiski. No domes paustā ir noprotams, ka Senāta izlemtais to nebaida, jo, kamēr noritēja tiesvedība, dome jau ir pasteigusies apstiprināt citu teritorijas izmantošanas dokumentu – lokālplānojumu.
Jūrmalas domes skaidrojums:
"Jautājums par spriedumā norādīto un Jūrmalas pašvaldības noteikto Rīgas jūras līča piekrastes būvlaidi ir risināts spēkā esošajā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā. Saistībā ar konkrētās teritorijas atļauto izmantošanu jau 2019. gadā tika izstrādāts un pašvaldībā apstiprināts lokālplānojums. To akceptēja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Saskaņojumi tika saņemti arī no Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes."
Šis domes pieņemtais lokālplānojums jau ticis apstrīdēts Satversmes tiesā, taču tā atteikusies ierosināt lietu. Pamatojums gan nav fakts, ka tiesneši Jūrmalas rīcību būtu atzinuši par atbilstošu Satversmei, bet gan apstāklis, ka pieteikumā tiesai bijis par maz argumentu.
Tagad gan Aleksejevs sociālajos tīklos ar sev raksturīgo pozitīvismu viesus aicina ne vairs savā restorānā “36. līnija”, bet pie turpat blakus nolikta vagoniņa, kurā var nodrošināt šai ārkārtas situācijai pienācīgu divu metru distanci citam no cita.
