13.Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo vecumu sasniegusi jau tā sauktā mileniuma paaudze. Tomēr, kā liecina dažādas pēdējos gados veiktas aptaujas, pie vēlēšanu urnām dodas vien ap 40% jauniešu un to skaits aizvien sarūk. Kā mainīt attieksmi, ikšķilieši sprieda pašu jauniešu iniciētā seminārā par politisko līdzdalību.
Pirms četriem gadiem ievēlēt 12.Saeimu pie vēlēšanu urnām devās vien 58,78% balsstiesīgo. Dažādas aptaujas liecina, ka vairums gados vecāko vēlētāju to uzskata par savu pienākumu, savukārt jauniešu politiskā līdzdalība ir visai niecīga.
"Jā, jaunieši ir ļoti kūtri, un tā ir tā problēma, ko mēs cenšamies risināt, tiekoties ar jauniešiem un uzrunājot viņus.
Problēma bieži vien slēpjas tajā, ka arī politiķi kandidējot vairāk uzrunā tās cilvēku grupas, kas nav jaunieši," vērtēja IZM politikas iniciatīvu un attīstības departamenta eksperte Alma Brinkmane.
Ikšķilē seminārs par jauniešu politisko līdzdalību ir pašu jauniešu iniciēts, tomēr dalībnieku skaits visai niecīgs. Sanākuši galvenokārt tie, kuri vismaz vienās vēlēšanās jau piedalījušies vai gaida vecumu, kad to varēs darīt.
Seminārā atraktīvā veidā skaidro to, kādus jautājumus lemj Saeima, kādus pašvaldība, kā izdarīt izvēli un cik svarīga ir katra balss. Sanākušie arī sola doties pie vēlēšanu urnām un tic, ka jauniešu attieksme ar laiku mainīsies. Pārmetumi gan tiek raidīti priekšvēlēšanu diskusiju organizatoriem un politiķiem, kuri par šo sabiedrības daļu esot aizmirsuši.
"Mēs esam daudz, liela auditorija, bet parasti tiek runāts par pensionāriem, skolotājiem, bet mēs jau tiekam aizmirsti," teica semināra dalībniece Sabīne, norādot, ka viņai svarīgi ir, piemēram, nodokļu un arī labklājības jautājumi.
"Es zinu, ka ļoti daudzi privātie uzņēmumi izvēlas savus darbiniekus apmācīt, kā strādāt ar mileniuma paaudzi. Es domāju, ka tas būtu ļoti vērtīgi arī topošajiem deputātiem," vērtēja semināra dalībniece Laura.
IZM eksperte uzskata, ka, lai jaunieši izmantotu savas iepējas un dotos pie vēlēšanu urnām, jāmaina ne vien attieksme pret jauniešiem kā vēlētājiem, bet pie politiskās līdzdalības un vēlmes izteikt savu viedokli jāradina jau no mazotnes.
"Par to bieži vien runā vidusskolā un ir pat stunda politikas zinātne vai politika un tiesības, bet, manuprāt, tas ir daudz par vēlu. Manā ideālajā pasaulē mēs sāktu runāt jau 5.-6. klasē, sākot ar vienkāršām lietām. Iesaistoties dažādos procesos, veicot brīvprātīgo darbu, sākot saprast, kas ir nevalstiskās organizācijas," sprieda Brinkmane.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi vara pieder tautai, un veids, kā to īstenot, ir piedalīties vēlēšanās.
