Soliņš meža malā ir vairs vienīgais liecinieks, ka kādreiz te kursēja autobuss, taču tepat netālu ir vēl dažas mājas, kurās dzīvo cilvēki, kuri lielākoties gan ir samierinājušies ar to, ka nav sabiedriskā transporta, bet tāpat līdz novada centram reizēm ir jānokļūst.
"Mēs meklējam par maksu, par brīvu jau neviens neved mūs," Milda Praula, kura Rozīšu mājās dzīvo kopā ar meitu, stāsta, ka pārtiku reizi nedēļā atved autoveikals, bet ko darīt, ja jānokļūst pie ārsta? "Un tā kā man ir diabēts, tad divreiz mēnesī vajag obligāti uz Mazsalacu."
Arī kaimiņu māju saimnieks ir jau samierinājies ar to, ka sabiedriskā transporta vairs nav. Viņš atzīst, ka uz novada centru brauc labi ja pāris gados reizi, taču interese par to, kāds varētu būt transports pēc pieprasījuma, ir.
Sēļu pagastā Vidzemes Augstskolas pētnieku darba mērķis ir noskaidrot, kādas ir iedzīvotāju vēlmes transporta ziņā, lai varētu meklēt labāko risinājumu.
"Vaicājot iedzīvotājiem šeit, Mazsalacā, mēs gribam saprast viņu paradumus, kā viņiem būtu ērtāk šo transportu pieteikt, vai tas būtu telefona zvans, vai īsziņa, vai e-pasts; līdz šim izskatās, ka tas būtu telefona zvans, kas būtu pats ērtākais iedzīvotājiem," stāsta Vidzemes Augstskolas profesore, vadošā pētniece Agita Līviņa.
Pilotprojektu, kurā paredzēts izmēģināt, kā darbojas transports pēc pieprasījuma, paredzēts īstenot Alūksnes un Mazsalacas novados. Šobrīd ir vairāki varianti, kā tas varētu darboties, - vai tie, pēc iedzīvotāju zvana, būtu autobusu reisi kādā jau esošā maršrutā, vai tas būtu mazākas ietilpības auto, kas brauktu arī līdz attālākām lauku mājām.
"Ir piemēram, maršruts pirmdienā, otrdienā, trešdienā, ceturtdienā, piektdienā, bet viņš darbojas tikai tai mirklī, kad attiecīgi pārvadātājs saņem telefona zvanus, lūdzu, iebrauciet pie manis, jo man ir jānokļūst novada centrā, tikai tad šis pārvadātājs veic šo pārvadājumu," teica projekta vadītāja Līga Puriņa-Purīte.
Paredzēts, ka pilotprojekts varētu sākties nākamā gada pavasarī.
