Šaurs un līkumains grants seguma ceļš ved uz cigoriņu kafijas ražotni Elkšņos, netālu no Saukas ezera Sēlijā. Netradicionālo izejvielu kafijas šeit gatavo Jolanta Kovnacka, viņa stāsta, – lai nogādātu preci, sausajos gada mēnešos jākuļas caur putekļu mākoņiem, bet pavasaros un rudeņos – caur dubļiem.
„Katru dienu ir jābraukā pa šiem ceļiem. Ir labi, ja tie ir sakopti, bet ne vienmēr tos var sakopt. Rudeņos ceļš izšķīst, un tu esi viss dubļos aizbraucis uz pilsētu, protams, uz tevi visi skatās. Un tie ir atkal lieki resursi, ka tu maksā par mašīnas nomazgāšanu,” saka Kovnacka.
Ar kafijas pārdošanu nelielos apjomos nopelnīt ir grūti. Izmēģināta veiksme lauku tūrismā, piedāvājot velo nomas pakalpojumus. Taču arī šeit attīstību kavē ceļu infrastruktūras stāvoklis. Tūristi atsaka, tiklīdz uzzina, ka jāminas būs pa grants segumu.
„Tas ir ļoti svarīgi, lai tas lielākais posms nesanāktu pa grants ceļu, kurš ir vienā vienīgā „trepē”. Un viņš jūtas slikti, izkratīts pa šo ceļu ar riteni braucot. Nu, kā var atbalstīt to uzņēmēju? Vienīgais, gādājot par infrastruktūru, lai ir ceļi, lai ir sakari, lai ir labāka dzīves kvalitāte,” spriež Kovnacka.
Elkšņu pagasta centru Viesītes novadā šķērso vietējās nozīmes ceļš. „Latvijas Valsts ceļi” aiznākamgad plāno veikt grants seguma atjaunošanu nepilnu trīs kilometru garumā, bet pārējās šī autoceļa posma daļās remontdarbi patlaban nav plānoti. Kopumā ceļš ir apmēram 50 kilometrus garš. Viesītes novada priekšsēdētājs Alfons Žuks norāda, ka tas ir arī īsākais ceļš uz Rīgu:
„Desmit gadus mēs esam rakstījuši, nepārtraukti kopā ar Jaunjelgavu, Jaunjelgavas novada domi par šo ceļa posmu, ka to vajadzētu sakārtot un arī noasfaltēt. Bet diemžēl 10 gadu laikā nekādas atsauksmes nav bijušas. Arī Zemgales plānošanas reģionam iesniedzām, kad mums prasīja par svarīgāko ceļu posmu, kas mums interesētu, arī tur mēs sniedzām. Principā abi novadi prasīja par šo ceļu, kas ir Daudzeva–Viesīte–Apserde caur Elkšņiem, un nekādu rezultātu nav bijis.”
2019. gada augustā, publicējot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projekta anotāciju, tika pieteiks solījums autoceļu sakārtošanai atvēlēt 300 miljonus eiro. Pagāja gads, līdz tapa zināms jeb publicēta karte, tieši kuri ceļi par šo finansējumu tiks remontēti. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pašvaldību viedokļus apkopot uzdeva plānošanas reģioniem. Sēlijas pašvaldību pārstāvji apgalvo, ka viņu ieteikumi kartē neatspoguļojas.
„Divi pagasti, Rubenes pagasts un Dunavas pagasts, nav savienoti ar cieto segumu. Arī Leimaņu pagasta centrs Mežgale nav savienots. Pieci kilometri trūkst līdz Dignājas pagastam. Tātad
no septiņiem pagastiem četru centri nav savienoti ar cieto segumu. Saka, ka nav [satiksmes] intensitātes, bet, ja nav seguma, tad intensitāte zūd,” komentē Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Aivars Vanags.
Minēto 300 miljonu eiro kartē iezīmēts neliels posms ceļā uz Rubeņiem, bet tas beidzas pirms pagasta centra, kur, piemēram, joprojām darbojas arī skola. Atšķirībā no Daudzevas–Viesītes–Apserdes ceļa šis ir augstākas – reģionālās nozīmes ceļš. Pa to pārvietojas graudkopja Aiņa Čamāna un citu lauksaimnieku, kā arī mežstrādnieku smagā tehnika.
„Ceļam deviņdesmitajos gados uzklāta pamatkārta, bet tagad reāli ir pazaudēts viss, kas tajā laikā izdarīts. Principā pietrūka tikai asfaltu uzklāt, viss pārējais ir gatavs. Ja tagad vēlreiz taisīt, – nav loģiski, jo tad tas ceļš ir neadekvāti dārgs,” saka lauksaimnieks.
No Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētais Saeimas deputāts un pašvaldību ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs uzsver, ka
daudzi ieteiktie ceļu posmi asfaltēšanas plānos netika iekļauti, jo primāri vērtēta satiksmes intensitāte un apdzīvotības blīvums.
„Latvijas Valsts ceļu” 20 gadu plānā paredzēts, ka valsts vietējie autoceļu tīkls paliks tikpat liels kā reģionālo autoceļu tīkls. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits ieteicis pašvaldībām pārņemt tām būtisko vietējo ceļu uzturēšanu:
„Lielā mērā, manuprāt, arī nākotnē vietējie ceļi gulsies uz pašu pašvaldību pleciem. Un, ja būs spēcīgas pašvaldības, tad varēs arī daudz vairāk līdzekļus novirzīt ceļu jomā, kur tas ir nepieciešams.”
Pašvaldību vadītāji to vērtē kritiski, norādot, ka nododot šo pienākumu pašvaldībai, valsts nepiešķir papildu finansējumu. Atturīgi ideju vērtē arī Artūrs Toms Plešs:
”Šajā gadījumā piedāvājums noteikti jāvērtē. Ir svarīgi, lai jaunajās pašvaldību teritorijās nepārslogotu pašvaldību budžetus ar salīdzinoši lieliem, jauniem izdevumiem.”
Ar plānu investīcijām autoceļos administratīvi teritoriālās reformas kontekstā nav apmierināti arī otrpus Daugavai.
Kokneses novada uzņēmēji norādījuši uz reģionālā ceļa Koknese–Ērgļi slikto stāvokli. Tāpēc seši Aizkraukles novadā apvienojamo pašvaldību vadītāji nosūtījuši aicinājumu to tomēr noteikt kā prioritāri atjaunojamo.
