Panorāma

Lietuvas dzelzceļa kompānija kavējas ar parakstu

Panorāma

Kritizē apstiprinātās izmaiņas Izglītības likumā

"Sekstings" – izplatīta un bīstama jauniešu izklaide

Sekstings – izplatīta un bīstama jauniešu izklaide, kas var beigties ar domām par pašnāvību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Tas sākas kā izklaide, bet var beigties ar izmisumu un domām par pašnāvību! Apmainīšanās ar intīmām fotogrāfijām, izrādās, ir ļoti izplatīta nepilngadīgu Latvijas jauniešu vidū. Centra "Dardedze" aptauja rāda, ka ar tā saucamo sekstingu jeb seksuāla rakstura īsziņu un kailfoto nosūtīšanu pa mobilo tālruni saskārušies 69% jauniešu vecumā no 12 līdz 17 gadiem.

Centrs "Dardedze" aptaujājis 684 jauniešus vecumā no 12 līdz 17 gadiem, un iegūtie rezultāti dod nopietnu pamatu satraukties vecākiem un bērnu tiesību aizstāvjiem.

9% jauniešu atzinuši, ka paši sūtījuši kādam intīmu foto, un 64% pazīst vienu vai vairākus jauniešus, kuri to darījuši. Teju puse aptaujāto saņēmuši vienaudža kailbildi telefonā. Tātad – lielākā daļa aptaujāto ir saskārušies ar sekstingu.

Bildes parasti tiek sūtītas labprātīgi – savam draugam, draudzenei vai simpātijai. Cilvēkiem, kuriem uzticas. Aptauja liecina – šī uzticība bieži tiek pievilta.

Teju katrs desmitais saņemto kailbildi pārsūtījis tālāk, iespējams, nemaz nenojaušot, ka par to draud kriminālatbildība. Tikmēr gandrīz pusei aptaujāto kāds ir pārsūtījis vai parādījis cita vienaudža foto.

Ja intīmā bilde nonāk publiskai aplūkošanai, sūtītājs parasti izjūt kaunu, bailes un vainas izjūtu. Turklāt, nonākot nepareizās rokās, šāds foto var kļūt par šantāžas instrumentu.

Te aptauja izgaismo nākamo problēmu – ja kailfoto nonāktu internetā vai ar tā palīdzību kāds jaunieti censtos šantažēt, bērns, drīzāk, vērstos policijā nekā pie saviem vecākiem. Iespējams, tas būtu kauns, iespējams – bailes no vecāku dusmām.

Vecāku vidū veikta aptauja rāda – ja bērns pastāstītu par savas kailbildes nonākšanu internetā – 57% censtos jaunieti mierināt, taču 14% vecāku atzīst, ka bērnu par to arī sodītu.

"Tas nozīmē, ka nākamajā situācijā bērns, visdrīzāk, pie vecāka nevērsīsies. Bieži vien bērni izdara aplamas lietas. Varbūt vecākam tās dusmas un vilšanās ir, ka tas tā ir sanācis, taču nekādā gadījumā to nevajadzētu izrādīt bērnam. Meklēt risinājumus, atbalstīt bērnu, saprotot, kā viņš jūtas, jo visdrīzāk pusaudzis nejutīsies laimīgs, ka tas tā ir atgadījies.

Kad viņš beidzot ir saņēmies vecākam to pastāstīt, tad ir svarīgi, ka ir atbalsts, saruna, mierinājums un reāla rīcība, lai to situāciju vērstu par labu," sacīja centra "Dardedze" psiholoģe Līga Redliha.

Pozitīva tendence bērnu un vecāku atbildēs ir, ka foto publiskošanas gadījumā daudzi ziņotu organizācijai "drossinternets.lv", kas var palīdzēt ar bildes izņemšanu no interneta un draudu gadījumā – arī iesnieguma sagatavošanu policijai.

90% vecāku un apmēram pusei bērnu skaidrs, ka šantāžas gadījumā pie policijas jāvēršas. Taču, lai līdz šādai situācijai vispār nenonāktu – vecākiem daudz aktīvāk jāskaidro bērniem, cik riskanta ir savu kailbilžu sūtīšana citiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti