ĪSUMĀ:
- Sēklu apmaiņas punktos var nodot un paņemt lokālo augu sēklas.
- Par sēklu vēstnešiem kļūst brīvprātīgie, kas apguvuši mācības.
- Akcijā var mainīties ar vismaz 3 gadus vecām sēklām.
- Tās, kas sasniegušas vismaz 30 gadu vecumu, ir īpaši vērtīgs kultūrmantojums.
- Sēklas nonāk pie vairākiem cilvēkiem – ja pēkšņi sēkla aiziet bojā, to var atgūt no citiem.
- Akcija aktīvi darbosies visu pavasari un tad atgriezīsies rudenī.
Pēdējo 100 gadu laikā kultūraugu dažādība pasaulē ir samazinājusies par 90%. Cilvēki retāk nodod sēklas no rokas rokā, bet vairāk iepērk no citām valstīm ievestas sēklu paciņas.
Sēklu vēstniece Dundagas novadā Rūta Abaja skaidroja, ka pirktās sēklas nebūt nav sliktas, taču lokālie augi dažādo pārtikas grozu un ir noturīgāki pret klimata maiņu un kaitēkļiem.
“Viņiem bieži vien nav nepieciešami papildus nekādi minerālmēsli, pesticīdu vai herbicīdu lietojums. Un tādā veidā mēs patiesībā arī atslogojam slodzi videi,” norādīja Rūta Abaja.
Par sēklu vēstnešiem kļūst brīvprātīgie, kas apguvuši mācības.
Šobrīd tādu ir 19 visā Latvijā, bet, tā kā akcija ir savos pirmsākumos, ne visi paspējuši maiņas punktus izveidot. Ziemeļkurzemē tie ir divās bibliotēkās. Sēklu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana Rūtai Abajai atgādina senču tautasdziesmu vākšanas procesu.
“Mēs tagad varam novērtēt to, kas ir ticis saglabāts tajā laikā, kad cilvēki šo aktivitāti veica. Un tieši tas pats ir apmēram šobrīd, izvēršot šo kustību, – to novērtēs pēc paaudzēm citi cilvēki. To, kas būs saglabāts,” sacīja Rūta Abaja.
Mantoto kultūraugu kustības aizsācēja Sandra Stabinge savukārt uzsvēra, ka “neviens jau cits šo darbu mūsu vietā nedarīs. Neviens jau manas dzimtas kultūraugus manā vietā nesaglabās.
Mēs saprotam – jā, man ir jāparūpējas par manu mantojumu”.
Akcijā var mainīties ar vismaz trīs gadus vecām seklām, jo tad ir pārliecība par to dzīvotspēju. Tās tiek dēvētas par lolotām sēklām, bet tās, kas sasniegušas vismaz 30 gadu vecumu, ir īpaši vērtīgs kultūrmantojums.
Tabita Runce akcijā dalījusies ar 50 gadus senām sviesta pākšu pupiņām un gandrīz gadsimtu seniem pelēkajiem zirņiem, kas mantoti no vīramātes.
“Viņai šobrīd jau ir 89 gadi, bet viņa joprojām rosās pa dārziņu. Un savukārt viņa šīs sēklas ir audzējusi kā bērns pie savas mammas, un ravējusi tās dobes. Viņi ir izcili, pirmkārt, tāpēc ka viņi vienmēr 100% sadīgst. Es paskatos uz to dobi, nu, prieks skatīties – viss zaļš, skaistās rindiņās. Un arī ļoti ražīgi, tur visas pākstis ir pilnas. Skaisti apaļi zirņi un lieli!” stāstīja runce.
Katra auga sēklas nonāk pie vairākiem cilvēkiem. Tas dod drošības sajūtu arī devējam – ja pēkšņi sēkla aiziet bojā, to var atgūt no citiem.
“Vienreiz apēda tītari tā, ka tikai pāris sēkliņas izdevās izglābt. Un tad otro reizi izglāba tāpēc, ka biju iedevusi kaimiņienei. Un kaimiņiene iedeva tās sēklas man atpakaļ,” stāstīja Madonas novada iedzīvotāja Maija Galiņa.
Kolkas bibliotēkā šobrīd vairāk ir atnesto sēklu, bet ņēmēji ir bikli – ja nav ko pretī dot, viņiem neērti ņemt. Katrai sēklai līdzi nāk tās izcilo īpašību apraksts.
Tabita Runce atzīst, ka nav liela dārzniece, tāpēc viņu uzrunājušas Abaju ģimenes mežonīgo ķiršu tomātu sēklas, kas neprasot uzmanību.
“Man tagad ir izdīdzis, un tad es viņu stādīšu dārziņā, un tad es par viņu aizmirsīšu un gaidīšu tikai tos ķiršus – tos tomātus, kas nāks kā ķirši,” sacīja akcijas dalībniece Tabita Runce.
Akcija aktīvi darbosies visu pavasari un tad atgriezīsies rudenī, kad cilvēkie ievāc sēklas un atkal varēs mainīties.
