Vēstīts, ka skolotāji 11.decembrī rīkos piketu pie Saeimas, pieprasot nākamā gada budžetā atrast papildu naudu skolotāju algām, kas būtu vairāk nekā pašlaik budžeta projekta paredzētie trīs miljoni eiro. Tāpat pedagogi gatavi rīkot vērienīgus streikus, ja atalgojuma modeļa ieviešanai nepiešķirs lielākus finanšu resursus budžetā.
Tomēr Seile ceturtdien, atzīstot, ka skolotājiem dotais solījums palielināt atalgojumu līdz ar jauno gadu par 10% netiks pildīts un ka pedagogu atalgojumam ir jābūt lielākam, norādīja, ka skolotāji ir gatavi kompromisam.
„Es nevarētu teikt, ka skolotāji nav gatavi kompromisiem,” viņa sacīja, nekonkretizējot šāda iespējamā kompromisa detaļas.
Seile pauda, ka arī visai izglītības sistēmai skolotāju atalgojuma pieaugums būtu tikai izdevīgs. Atsaucoties, pēc viņas vārdiem, uz daudzu pētījumu rezultātiem, ir secināts, ka izglītības kvalitāte daļēji ir atkarīga no skolotāju apmierinātības par savu darbu. Jo skolotāji ir apmierinātāki ar savu darbu, jo augstākā ir piedāvātās izglītības kvalitāte. Tādējādi algas palielināšana varētu būt arī grūdiens izglītības kvalitātē.
Seile arī akcentēja, ka viņai nav plāna demisionēt, un viņa tic, ka izglītības problēmas ir iespējams atrisināt. „Ja es neticētu, ka tā ir iespējamā misija, tad es nebūtu ļāvusies šim plānam. Un vēl es gribēju pateikt, ka man nav plāna demisionēt, un tā patiešām bija preses pīle,” teica Seile.
Jau ziņots, ka valdība līdz šim piešķīrusi trīs miljonus eiro Izglītības ministrijas prasīto 36 miljonu vietā un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aprēķinājusi, ka pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi varētu paaugstināt tikai par aptuveni vienu eiro ar šo naudu. Valsts vienam pedagogam joprojām paliekot parādā vidēji 341 eiro mēnesī, rēķina arodbiedrība.
Šogad jau ir uzsākta jaunā pedagogu atalgojuma modeļa aprobācija. Jauna modeļa ieviešana ir nepieciešama, jo LIZDA reprezentatīvs pētījums atklāj, ka esošais finansējums skolēniem nenodrošina vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību - daudzviet skolās trūkst līdzekļu, lai apmaksātu, piemēram, individuālās konsultācijas, rakstu darbu labošanu un citus pienākumus. Šobrīd valsts pedagogiem neapmaksā vidēji 18 stundas nedēļā, par padarīto paliekot parādā vidēji 341,28 eiro. Pētījumā noskaidrots, ka 86% pedagogu uzskata, ka valsts viņu darbu nenovērtē ar taisnīgu un motivējošu darba samaksu.
Arodbiedrība vēl pirms 12. Saeimas vēlēšanām ar astoņām lielākajām partijām – „Vienotība”, „Zaļo un zemnieku savienība”, „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, „Saskaņa”, „Latvijas Reģionu Apvienība”, „No sirds Latvijai” – noslēdza vienošanos, paredzot nozarei adekvātu ikgadēju finansējuma pieaugumu no valsts budžeta, tostarp jauna pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanai.
Arodbiedrības pēdējā lielākā protesta akcija notika 12.maijā, kurā vairāk nekā septiņi tūkstoši izglītības un zinātnes darbinieku no visas Latvijas pieprasīja valsts augstākajām amatpersonām nozarei nodrošināt valsts finansējuma 10% pieaugumu cienīgai darba samaksai.
