Viņa skaidroja, ka modeli pilnībā ieviest no šā jaunā mācību gada sākuma nevarēs, ņemot vērā to, ka pagaidām nav skaidrs, vai modelim tiks piešķirts pietiekams finansējums.
Finanšu ministrijas pārstāvji skaidroja, ka pagaidām no Izglītības un zinātnes ministrijas nav redzējuši detalizētus aprēķinus, tāpēc nav zināma precīza jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ietekme uz pašvaldību budžetiem. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji norādījuši, ka, ieviešot jauno modeli, pašvaldībām būs nepieciešami papildu līdzekļi.
Seile komisijas sēdes laikā arī izteica pateicību sadarbības partneriem, kuri kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju strādāju pie modeļa izveides.
Arī Latvijas Radio programmai "Pēcpusdiena" Seile apliecināja, ka pedagogu atalgojuma jauno modeli no 1. septembra varēs ieviest vien profesionālajās skolās, jo tās pārmaiņām ir visgatavākās. Tomēr citādi programmas ieviešana naudas trūkuma dēļ iekavēsies. "Mēs nedzīvojam atrauti no pārējās pasaules (..) Bet es vēršu uzmanību uz to, ka modeli iespējams ieviest pakāpeniski," norādīja Seile.
Naudas trūkumu kā šķērsli sistēmas ieviešanai minēja arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure, kā arī Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās uzraudzības departamenta direktore Inta Komisāre. Dundure pauda, ka jaunās sistēmas ieviešana no pašvaldību kabatām prasīs 30 miljonus eiro. "Šobrīd tā ietekme patiešām ir ļoti būtiska," pauda Dundure. Turklāt, viņa vērsa uzmanību, ir jārūpējas par skolu uzturēšanu laukos, kas nodrošina Latvijas apdzīvotību un mazina sociālās un teritoriālās atstumtības risku.
Tam gan nepiekrita Seile. "Neatbalstu pašvaldību lēmumus uzturēt ļoti mazas skolas, jo esmu pārliecināta, ka bērni nav ieguvēji (..) Diemžēl atšķirība starp pilsētu un lauku skolām bērnu sekmēs palielinās lauku skolām par sliktu," norāda Seile.
Toties Komisāre uzsvēra, ka nedz valsts, nedz, visticamāk, pašvaldības nespēj atļauties jauna pedaogogu atalgojuma sistēmas ieviešanu. Tādēļ Finanšu minsitrija neatbalsta modeļa ieviešanu.
Neiespējamību ieviest modeli patlaban atzina arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku asociācijas vadītāja Ingrīda Mikiško. Viņasprāt, modeļa ieviešana jāatliek līdz nākamā gada 1.septembrim, ar jau iepriekš skaidri noteiktu un paredzētu finansējumu.
Jau ziņots, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome prasa atlikt jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu līdz nākamā gada 1.septembrim.
LIZDA uzskata, ka modelis ir pilnveidojams, jo līdz šim nav ņemti vērā vairāki arodbiedrības ieteikumi. Tāpat modeļa ieviešanai neesot nodrošināts pietiekams finansējums.
Atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem līdz 2015.gada 1.septembrim jāizstrādā jauns pedagogu darba samaksas modelis, lai izveidotu caurredzamu pedagogu atalgojuma aprēķina metodiku, tādējādi ļaujot efektīvāk pārvaldīt finanšu resursus. Lai nākamajā mācību gadā jauno atalgojuma modeli varētu veiksmīgi ieviest, vienlaikus jāveic vairāki pasākumi skolu tīkla sakārtošanai.
