Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejā otrdien piedalījās jaunā izglītības un izglītības ministre Mārīte Seile, lai pārrunātu reģionu skolu vietu izglītības sistēmā.
Pašvaldības norādīja uz dažādām mazo skolu problēmām, to noteikšanas kritēriju trūkumu, kā arī taujāja ministri par pašvaldībām pieejamajiem līdzekļiem nākamajam mācību gadam, kur arī valdot neziņa. Tāpat vērsa uzmanību uz vidusskolu klašu minimālā skolēnu skaita diskusiju.
Pašvaldības, pārrunājot izglītības aktualitātes ar Seili, izceļ ar mazajām lauku skolām saistītās problēmas. Pašvaldību savienības izglītības eksperte Ināra Dundure gan norāda, ka par mazo skolu vietu kopējā skolu tīklā tiek runāts jau ilgu laiku. Taču diskusijā trešdien secināts, ka ir jārunā ne tikai par to definēšanu, bet gan par izglītības pakāpēm un to pieejamību reģionos.
„Ir visiem jāvienojas, ka pamatizglītības pakāpei ir jābūt tuvu dzīvesvietai. Process attīstīsies. Skolu optimizācijas tīkls tiks turpināts. Būs vietas, kur būs racionāli pirmās sešas klases, bet šobrīd tās pamatā ir pirmās deviņas klases,” saka Dundure.
Dobeles novada pašvaldības vadītāja vietnieks Guntis Safranovičs vērsa ministres uzmanību tieši uz pašvaldību neziņu par pieejamajiem līdzekļiem nākamajam mācību gadam, no kā atkarīga arī atsevišķu skolu nākotne. „Mums sola, ka būs trīs miljoni, bet mums ir ļoti būtiski apzināties, vai mēs šo skolu 1.septembrī varēsim uzturēt vai nevarēsim,” teica Safranovičs.
Uz jautājumiem par finansējumu, tostarp pedagogu atalgojumu, izglītības ministre Mārīte Seile gan atzina, ka nevēlas būt starp cilvēkiem, kas dod tukšus solījumus. „Visā, ar ko mēs saistām nākamā gada valsts budžetu, mēs neko labu neredzam (..)”
Savukārt Baltinavas novada pašvaldības pārstāvis Imants Slišāns aicināja pārdomāt ministrijas likumprojektu, kurā plānots ieviest minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Patlaban paredzētais minimālais skolēnu skaits lielajās pilsētās ir 22, reģionu centros - 18 un novadu vai lauku vidusskolās - 14. Slišāna ieskatā, ja novadā tā ir vienīgā vidusskola, būtu jāļauj pašvaldībai pašai lemt par to, vai desmito klasi atvērt vai nē.
Pēc izglītības ministrijas datiem ir vairāk nekā 20 vidusskolu, kur jau pērn nav atvērtas 10. klases, un vidusskolas kopumā reģionos piepildoties ļoti slikti. Savukārt par skolēnu minimālo skaitu diskusija vēl turpināšoties, iesaistot arī pašvaldības.
