Seile: Jāmaina skolotāja koncepts – no priekšmeta pasniedzēja uz mentoru

Šodienas skolotāja uzdevumos vairs neietilpst tikai sava priekšmeta mācīšana. Ikdienas praksē viņam jāmāk ieinteresēt, aizraut, disciplinēt un risināt konfliktus. Aktuāls ir jautājums par skolotāja koncepta maiņu  - vai mērķis ir iemācīt konkrētu mācību priekšmetu, vai arī  mācīt bērnu, kas skolas solā nonāk ar savu pieredzi un problēmām, Latvijas Televīzijas raidījumā “Lielais jautājums” norādīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. 

Pēc “DNB Latvija barometra” aptaujas datiem, 57% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju par primāri risināmo izglītības nozares problēmu atzīst ar disciplīnu saistītos jautājumus. Tam pēc tam seko skolotāju trūkums, pedagogu algas, nesaistošas mācību stundas un praktisko zināšanu trūkums.

Arī jaunieši raidījuma aptaujā par to, kādam jābūt ideālam pedagogam, minēja, ka skolotājam jāspēj risināt konfliktus, jāprot interesanti vadīt stundas, grupu darbus un rīkot dažādus projektus. Tāpat skolēni gaida, ka skolotājs būs atvērts dialogam.

Komentējot situāciju, Seile atgādināja, ka Izglītības un zinātnes ministrija par vienu no izglītības reformas stūrakmeņiem izvēlējusies jauna mācību satura attīstību un stingrāku pedagogu atlasi

“Ir vajadzīga prakse. Jo relatīvi vienkārši ir iemācīties matemātiku, un var iztēloties, kā to mācīt, bet nevar augstskolā iemācīties, kā tikt galā ar disciplīnu. Tas ir jautājums par skolotāja koncepta maiņu – vai mērķis ir iemācīt mītisku matemātiku, vai arī mācīt bērnu, kas atnāks ar savām problēmām,” pauda Seile.

 “Domāju, ka ir skolotāji un ir cilvēki, kuri strādā par skolotājiem. Tie, kuri ir skolotāji, jūt situāciju ar muguras smadzenēm, un viņiem ir svarīgi, kas notiek klasē. Tur nav sienas “es” un “jūs”. Jo bieži vien ir tas “es” un “jūs” aspekts, un sadarbība izpaliek,” skolotāja – mentora lomas nozīmi vērtēja sākumskolas skolotāja Māra Jaunozola.

Savukārt Cēsu Jaunās sākumskolas direktore Dana Narvaiša atzina, ka līdz ar labvēlīgu mikroklimatu un vides sakārtošanu  būtiski ir neaizmirst arī citus bērna prasmju attīstībai svarīgus jautājumus. Viņas vadītā skola mēģina vienlaicīgi ievērot visus četrus savstarpēji saistītos elementus – vecākus, pedagogus, mācību pieeju un vidi.

Vērtējot, vai visi skolotāji gatavi strādāt ar viņiem izvirzītajām prasībām, Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane pauda, ka jebkuram skolotājam ir jāsaprot, ka šodien vairs nevar strādāt tāpat, kā pirms 10 gadiem.

“Domāju, ka 80% skolotāji gatavi tā strādāt, 10% būtu gatavi mainīties, bet 10% grib nodzīvot savu mūžu tā, kā ir pieraduši. Tā ir realitāte,” teica Bergmane.

“Cits jautājums, vai nodrošinām pietiekamu atbalstu, lai viņi šo savu mērķi varētu īstenot. Te ir problēma gan nepietiekamā valsts politikā, gan skolas vidē, jo tieši no direktors lielā mērā  ir atkarīgs tas, cik daudz varēs izpausties skolotājs, kurš grib būt inovatīvs,” sacīja Seile.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga diskusijā vaicāja, vai, ņemot vērā skolotājiem pieejamā materiāla daudzumu un finansiālo novērtējumu, no skolotājiem netiek prasīts pārāk daudz. Viņasprāt, reformām ir jābūt pārdomātām un uz izaugsmi orientētām.

Taču uz to kategoriski iebilda mācību konsultante Zane Oliņa, sakot, ka no skolotāja tomēr ir jāprasa daudz:

"Nevaram atļauties skolotājam teikt – neuzņemieties atbildību,  taču tam klāt jāliek nopietna atbalsta sistēma."

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti