Vairāku mēnešu laikā aptuveni 100 cilvēku apguvuši latviešu valodu, taču secināts, ka integrācija tikpat kā nenotiek. Mazākumtautību biedrības latviešu valodu ikdienā izmanto maz un savstarpējos projektos sadarbojas ar citu mazākumtautību biedrībām, nevis latviešu nevalstiskajām organizācijām.
''Mūsu projekts ilga 16 mēnešus un tagad ir šī projekta noslēgums. Mazākumtautību biedrību līderiem un biedriem bija iespēja mācīties latviešu valodu. Ne tikai latviešu valodu, bet arī integrācijas kursā piedalījās dalībnieki. Kopumā 100 dalībnieki apguva latviešu valodu ļoti labi. Par ko ir pārdomas? Pārdomas ir par to, ka ikdienā šī latviešu valoda ir ļoti maz vajadzīga, it īpaši Daugavpilī. Manas pārdomas ir arī tādas, ka vajadzētu veidot kādu politiku vai nevalstiskajam sektoram domāt un rīkoties, lai mazākumtautību biedrības tomēr būtu kopā ar visām citām biedrībām. Pašlaik es vēroju, ka viņas ir nošķirtas. Tāda īsta iekļaušanās latviskā vidē, tas būtu tas, kas vēl jāattīsta,'' stāsta projekta vadītāja un biedrības „Baltā māja” direktore Inguna Badune.
