SC un iniciatīvas grupa no Izraēlas aicina neizsludināt dubultpilsonības grozījumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Valsts prezidents Andris Bērziņš vēl nav izsludinājis pirms nedēļas Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtos Pilsonības likuma grozījumus, kas turpmāk pieļautu Latvijas pilsoņiem vienlaikus iegūt vai saglabāt arī citu valstu pilsonību. Ar dubultpilsonības jauno regulējumu nav mierā „Saskaņas centrs” (SC). Arī no Latvijas ieceļojoši Izraēlas iedzīvotāji petīcijā aicina atļaut dubultpilsonību arī šīs Tuvo Austrumu valsts pilsoņiem. Prezidenta izšķiršanās gaidāma šīs nedēļas laikā.

Dubultās pilsonības pieļaujamība ir viens no svarīgākajiem jautājumiem nesen pieņemtajos Pilsonības likuma grozījumos. Saeimas apstiprinātā redakcija nosaka, ka Latvijas pilsonība saglabājas pilsonim, kurš ieguvis citas Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai NATO dalībvalsts pilsonību. Tas pats attiecas uz tautiešiem Austrālijā, Jaunzēlandē un Brazīlijā.

Šie grozījumi ir gaidīti jau sen, atzīst Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē prezidija priekšsēdis Pēteris Strazds. „Pamatā varētu teikt, ka mūsu sabiedrība šeit ir ļoti, ļoti priecīga par to. Lielākai daļai mūsu draugu jau ir Latvijas pilsonība, bet ir vairākas ģimenes, kur kaut kādu iemeslu dēļu dažiem cilvēkiem nav un viņi šo ļoti gaida. Jā, pēc 1.oktobri būs liels pieplūdums. Liekas, 1995.gadā īsu laiku varēja saņemt dubultpilsonību, daudzi cilvēki to izņēma. Un pēc tam to lodziņu aizslēdza ciet un mēs nevarējām. Un tāpēc, jā, cilvēki jūtas diskriminēti. Kāpēc mēs nevaram būt pavalstnieki abās zemēs?” stāsta Strazds.

Visu valstu iedzīvotājiem - latviešiem šādu iespēju tomēr nebūs. Dubultā pilsonība ar jebkuru valsti pieļaujama Latvijas trimdiniekiem, kas glābušies no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma, un viņu pēcnācējiem - tas atrunāts atsevišķā likuma pantā. Taču, ja Latvija atstāta citu iemeslu dēļ un potenciālais Latvijas pilsonis dzīvo zemē, kas nav iekļauta sarakstā, divas pilsonības varēs saglabāt vien pēc Ministru kabineta atļaujas to darīt „atbilstoši svarīgām valsts interesēm”.

Šis regulējums sašķiro pasaules valstis, vēstulē prezidentam norāda SC. „Mēs uzskatām, ka pieņemtais regulējums attiecībā uz dubultpilsonību sašķiro gan pasaules valstīs, gan Latvijas pilsoņus kategorijās: pareizajos un nepareizajos. Līdz ar to likuma sākotnējais mērķis saglabāt Latvijas galveno bagātību – cilvēkus – nepiepildīsies. Mēs uzskatām, ka tā ir absolūti nepareiza un antikonstitucionāla pieeja – šķirot Latvijas pilsoņus, piemēram, rietumu latviešos, austrumu latviešos un vietējos latviešos. Mūs neapmierina šo balto un melno sarakstu politika. Uzskatu, ka ir ļoti sāpīgi attiecībā pret Krievijas latviešiem, kuri pauž savu sašutumu,” skaidro SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins.

Tautieši lielajā kaimiņzemē patiešām ir neizpratnē. Krievijas Latviešu kongresa priekšsēdei Laumai Vlasovai nešķiet taisnīgi, ka divas pilsonības nevarēs iegūt, piemēram, Krievijas veclatvieši. Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais (V) gan nepiekrīt pārmetumiem.

Tomēr Vlasova uzsver - Krievijas latvieši par šādu Latvijas politiķu attieksmi ir apbēdināti: „Es saprotu, ka tā ir lielā politika, bet cilvēki ir ķīlnieki. Viņiem tagad ir jābrauc uz Latviju un kaut kā mistiski jāpierāda savs latviskums, savas saites ar Latviju. Vai tad Brazīlijas latvieši arī to darīs? Taču nē! Bija jau tā doma, ka dos visiem latviešiem. Jautājums jau ir par latviešiem un līviem, nevis par kādām citām tautībām, kas nezin kā mistiski dabūs divas pilsonības. Tikai par latviešiem! Kāpēc Krievijas latviešus atstāj ārpusē – godīgi sakot, es nesaprotu. Tas ir pilnīgs absurds.”

Čaklais uzsver, ka nezina nevienu pasaules valsti, kas pieļautu dubultpilsonību visiem bez izņēmuma, un atzīst - motīvi bija politiski. Austrālija, Jaunzēlande un Brazīlija likumā ierakstītas, jo tajās būtu pārāk daudz cilvēku, kas lūgtu valdības atļauju dubultpilsonībai, skaidro Čaklais. Taču automātiski visas valstis ar lielu latviešu diasporu apakškomisija sarakstā nebija gatava iekļaut.

Valsts prezidenta kanceleja ir saņēmusi ne vien SC vēstuli, bet arī vairāk nekā 400 Izraēlas pilsoņu - izceļotāju no Latvijas - parakstītu petīciju ar lūgumu grozījumus neizsludināt. Čaklais gan apgalvo, ka uz vairumu izraēliešu, kas gribētu iegūt arī Latvijas pilsonību, attiektos trimdinieku pants.

„Katrā ziņā, vēstulēs minētie argumenti tiks rūpīgi analizēti. Bet tas nozīmē arī to, ka tiks ņemti vērā arī citi faktori, piemēram, ka 2010.gada 13.maijā Satversmes tiesa ir lēmusi, ka attiecībā uz dubultpilsonību Saeimai ir pilnas tiesības noteikt to, kādām personām un kādos gadījumos dubultpilsonība ir attiecināma, tajā skaitā vadoties no likumdevēja tīri politiskiem argumentiem,” skaidroja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks Reinis Bērziņš.

Visticamāk, īpašu sanāksmi kanceleja nerīkos, jo abu pušu argumenti ir skaidri. Ja prezidents Pilsonības likuma grozījumus tomēr izsludinās, tie stāsies spēkā šī gada 1.oktobrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti