Prezidentam adresētajā vēstulē deputāti norāda, ka tiesības uz dubultpilsonību iegūst ne visi Latvijas pilsoņi. To valstu sarakstā, kuru pilsonība var pastāvēt kopā ar Latvijas pilsonību, iekļautas ES dalībvalstis, Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstis, NATO, kā arī Austrālija, Jaunzēlande un Brazīlija un valstis, ar kurām Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonību. SC norāda, ka sarakstā nav iekļauta Krievija un citas NVS valstis, kā arī Izraēla.
„Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas valsts, sadalot pasaules valstis „pareizajās” un „nepareizajās”, sašķiro un diskriminē savus pilsoņus,” medijiem izplatītajā paziņojumā norāda SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.
Deputāti norāda, ka „likumprojekts neļauj tūkstošiem Latvijas pilsoņu un viņu pēctečiem saglabāt saikni ar valsti, faktiski atgrūž viņus no valsts”. SC pārliecināti, ka grozījumi nonāk pretrunā ar spēkā esošā Pilsonības likuma 4. pantu, kur teikts, ka Latvijas pilsoņi ir vienlīdzīgi savās tiesībās un pienākumos.
"Tāpēc mēs lūdzam prezidentu neizsludināt likumu, nodot to Saeimai otrreizējai caurskatīšanai – parlamentam ir jāstrādā pie kļūdu novēršanas, lai pilsoņi savās tiesībās un pienākumos būtu patiešām vienlīdzīgi," teikts lūgumā.
Iepriekš ziņots, ka 9.maijā Saeimas deputāti trešajā, galīgajā lasījumā, pieņēma gandrīz divus gadus izstrādātos Pilsonības likuma grozījumus, kas pieļaus dubultpilsonību Latvijā no šā gada oktobra.
Līdz ar likuma grozījumiem atļāva gan dubultpilsonības iespējamību, gan ar grozījumiem atviegloja pilsonības ieguvi nepilsoņu bērniem.
Deputāti Pilsonības likumu trešajā lasījumā atbalstīja ar 54 balsīm par un 27 opozīcijas frakcijas "Saskaņas centrs" balsīm pret.
Kopumā vairāk nekā piecas stundas ilgušajās debatēs gandrīz pie katra komisijā noraidītā priekšlikuma deputāti debatēja par Latvijas vēsturiskajiem notikumiem, paužot katrs savu skatījumu uz tiem un pašreizējiem nepilsoņiem pienākošos taisnīgumu.
Pilsonības likums grozīts pirmo reizi 15 gadu laikā, ko 2011.gadā, izmantojot savas likumā noteiktās tiesības, ierosināja toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers.
