Panorāma

Lielā talka jau 15. gadu pēc kārtas

Panorāma

Panorāma

Savu gribu var izteikt www.eveseliba.gov.lv

Savu gribu par orgānu izmantošanu tagad var paust ērti; ārsti cer uz lielāku atsaucību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kopš februāra ikviens iedzīvotājs viegli un ērti var paust savu gribu par audu un orgānu izmantošanu pēc nāves. Portālā e-veselība tas izdarāms ar dažu datorpeles klikšķu palīdzību. Tur iespējams pilnībā vai daļēji liegt vai atļaut pēc paša nāves izmantot savu ķermeni. Ārsti cer, ka jaunais rīks atvieglos gan viņu darbu, gan tuvinieku ciešanas. Jo, ja aizgājēja griba nav zināma, to joprojām vaicā mirušā radiem.

Rasma Nicmane labi zina savu otro dzimšanas dienu. Tā bija diena, kad viņai pārstādīja jaunu sirdi.  Rasma atkal var rosīties savā dārzā. Un spēlēties ar mazbērnu.

Kad Rasmai pārstādīja sirdi, savu attieksmi pret orgānu izmantošanu varēja paust tikai ar īpašu iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un klātienē. Ja aizgājēja griba nebija zināma, to vaicāja piederīgajiem. Jau trīs mēnešus, kopš februāra, ikviens caur internetbanku vai ar e-parakstu var atvērt sadaļu "Personas dati" e-veselībā un izteikt savu gribu. Tas prasa vien dažas minūtes.

"Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Ar vienu klikšķi vari glābt dzīvības. Manā reizē bija ne tikai sirsniņa, bet arī divas nierītes. Trīs cilvēki var laimīgi dzīvot un darboties," sacīja Nicmane.

Arī transplantologi un ārsti, kuri veic orgānu pārstādīšanas, cer, ka jaunā kārtība atvieglos darbu.

Savu gribu var izteikt jebkura vecuma cilvēki, gadiem nav nozīmes.

Latvijas Transplantācijas centra vadītājs Jānis Jušinskis norādīja: "Nevajag nekur iet no mājām, un var atzīmēt, ko vēlas ziedot, ko aizliedz. Tas paaugstinās ieinteresētību, mēs sagaidām reakciju arī uz to."

Bet Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas virsārsts akūtajā sirds ķirurģijā Uldis Strazdiņš pauda: "To apgrūtināja, ka ir kaut kur jāiet un jāvelta laiks. Tas attur. Tas ir pozitīvi, ka tagad var."

Latvijā cilvēka paustā griba par orgānu ziedošanu pieejama ļoti ierobežotam cilvēku skaitam. Neatliekamās palīdzības mediķi vai jūsu ģimenes ārsts to neredz.

Karolinskas Universitātes slimnīcas profesors Karls Jorns gan uzsvēra, ka, lai gan Zviedrijā iedzīvotāji savu gribu var paust elektroniski donoru reģistrā jau sen, to izdarījuši vien 13–15 procenti iedzīvotāju. Taču Latvijā, kur līdz šim savu attieksmi reģistrējuši vien četri tūkstoši cilvēku, gribas paudēju skaits pieaugs.

"Noteikti! Es jūsmoju par lietām, kas dzīvi padara vieglāku. Ir jābūt vieglam veidam, kā paust savu gribu un kā to redz cilvēki, kas tajā iesaistīti. Šāds iesniegums padara dzīvi vieglāku. Gan ārstiem, kas aprūpē potenciālo donoru. Gan radiniekiem. Ja viņi zina, kāda ir jūsu attieksme, jums nav jāveļ uz viņu pleciem lēmums, ko patiesībā varat pieņemt tikai jūs," teica Jorns.

Diemžēl kovida laiks norāvis pamatīgu bremzi gan pasaules, gan Latvijas transplantoloģijā. Arī pēdējie trīs iespējamie donori bija kovida pozitīvi, un tādā gadījumā orgānus nepārstāda. Piemēram, šogad vēl nav veikta neviena sirds transplantācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti