Kristīne Ozola iepazīstina, kā tad top viņas gatavotais saldējums, savu ražotni viņa izveidojusi vecāku mājās Lāņos. Kristīne stāsta, ka ieceres īstenošanai lieti noderējis iegūtais atbalsts jauniešu biznesa ideju konkursā.
“Ieguvu 2,5 tūkstošus no projekta un tad par to iegādājos šo aparātu un saldētavu, lai varētu sākt,” stāsta Kristīne. Ja nebūtu naudas, visticamāk, jaunā uzņēmēja tomēr neķertos klāt saldējuma ražošanai.
Šobrīd Kristīne jau gatavo 16 dažādus saldējuma veidus, sorbetus un piena saldējumus ar dažādām garšām, viņas produkcija tagad iekļauta arī Salacgrīvas novada uzņēmēju stendā „Radīts Salacgrīvas novadā”.
“Salacgrīvas novadā, kas ir pietiekami liels, tāda saldējuma nebija, protams, ja būtu kāds ražotājs mūsu novadā, kas jau to darītu, tad nebūtu jēgas to sākt, bet, tā kā nebija, tad likās, ka ir brīva niša tieši mūsu novadā,” stāsta Kristīne.
Kristīnes mājās iegriežas arī tūristi un ekskursantu grupas, lai degustētu te tapušo saldējumu, līdz ar to darba apjoms aug un, kā stāsta Kristīnes mamma Līga Ozola, ''Ledus ogas'' gatavošana jau kļūst par visas ģimenes uzņēmumu.
“Tā sanāk, jā, palīdzu, jo viena jau arī viņa nevar visu apvienot - mācīties, strādāt un vēl sestdienās uz tirdziņiem braukt un saražot pa nedēļu,” atklāj Kristīnes mamma.
Kristīne šobrīd jau ir studente un iegūtās atziņas, darbojoties savā biznesā, tagad lieti noder arī studijās savai nākotnes profesijai.
“Apgūstu gan mārketingu, gan biznesa pamatus, gan dažādus citus priekšmetus, kas ir saistīti tieši ar uzņēmējdarbību, un tajos jau es uzreiz varu izmantot praktiski iegūtās zināšanas, kā es savā uzņēmumā darbojos. Ja citiem tā ir tikai teorija, man jau tā teorija ir praksē. Otrkārt, tas ir vispār ļoti labs veids, kā popularizēt uzņēmējdarbību jauniešiem, jo jaunieši ne kurš katrs tā no zila gaisa izdomās, jā, es tagad būšu uzņēmējs. Ja ir kaut kāds atbalsts un grūdiens, tad to ir daudz vieglāk izdarīt, ir ļoti daudz uzņēmīgu jauniešu, bet viņiem ir vajadzīgs tas pirmais solis, lai varētu uzsākt. Tas projekts arī piesaista tevi, ka tev ir trīs gadus jāstrādā ar to biznesu, ja tu sāc un tam ir jānotiek, un tas jau ir viens, kā cilvēkam likt to darīt un neļaut iet prom. Tad, kad cilvēks ir tos trīs gadus nostrādājis, varbūt viņam iet tik labi, ka viņš domā, kāpēc neturpināt, ka nav jābēg prom, tepat ir labi,” spriež jaunā uzņēmēja.
Astoņu gadu laikā, kopš Salacgrīvas novadā jaunieši var izmēģināt spēkus biznesa ideju konkursā, ir bijis ap pussimt dažādu uzņēmējdarbības ieceru, no tām atbalstīti ir 23 projekti.
Konkursa pamatdoma, kā stāsta novada projektu koordinatore Solvita Kukanovska, vispirms bija domājot par jauniešu nodarbinātību.
“Tas galvenais mērķis, kāpēc tāds ir izveidots, lai paturētu jauniešus novadā, lai piesaistītu novadam un mudinātu viņus nebraukt prom, domāt par to, kā var šeit kaut ko darīt, un, ja nav, kur iet darbā, tad pašam radīt šīs darba vietas,” skaidro Kukanovska.
Un novada uzņēmējdarbības konsultante Elīna Lilenblate vērtē - šī iecere ir devusi rezultātu.
“Visbiežāk tā tēma, par ko jaunieši ir domājuši, ir skaistumkopšana, ir vairākas frizētavas, tad vēl ir aktuāla kokapstrāde, tāpat ir projekts malkas ražošanā, alpīnisma joma arī ir aptverta, tas ietver sevī jumtu tīrīšanu, kaut kādu bojāto koku aizvākšanu, tādas lietas, tad ir skaņu ierakstu studija atbalstīta. Projekts kā tāds, manuprāt, ir pat ļoti izdevies, šī ideja ir aizgājusi, jaunieši arī grib šeit palikt un pārceļas atpakaļ, viņš tomēr saprot, ka tā māju sajūta ir tomēr Salacgrīva un Salacgrīvas novads,” stāsta Lilenblate.
Ja arī ne visi jaunieši, kuri izmēģina savus spēkus uzņēmējdarbībā, būs veiksmīgi biznesa cilvēki, tad, kā vērtē novadā, dalība šajā biznesa ideju konkursā jau liek saprast – ir vai nav uzņēmējdarbība tavs aicinājums.
