„Nedomāju, ka sankcijas skars enerģētisko līmeni. (..) Eiropai pietiek saprāta pareizi risināt to jautājumu. Un nav jau vienprātības ne sankciju līmenī, ne periodos. Notiek sarunas, un tas ir normāli,” sacīja „Itera Latvija” vadītājs.
„Tas jau ir pirmskara stāvoklis, ja enerģētikā notiek sankcijas,” saka Savickis.
Valstis, kas piedalās Ukrainas-Krievijas konfliktā, tomēr esot spējīgas risināt problēmas, norāda Savickis.
Viņš arī uzsvēra, ka par sankcijām būtu jālemj valstīm, kuras izjūt zaudējumus to dēļ, nevis citām, kuras necieš no šādiem ierobežojumiem.
Jau ziņots, ka trešdien ES valstu pārstāvju kārtējo reizi tikšanās laikā nav panākta vienošanās, kad būtu jāievieš jaunās stingrākas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā.
Iepriekš vēstīts, ka ES valstu pārstāvji pirmdien pēc smagām, vairāku stundu ilgām sarunām vienojušies par jaunu sankciju paketi pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā, taču sankciju ieviešana atlikta uz dažām dienām, lai dotu iespēju realizēt miera plānu un noturēt pagaidām trauslo pamieru Austrumukrainā. Pagaidām jaunās sankciju paketes saturs vēl nav publiskots, bet paredzams, ka Eiropas Savienība balstīsies uz jau iepriekš pieņemto sankciju bāzes, tās paplašinot, un papildinās „melno sarakstu” ar personu vārdiem, kam liegs iebraukt ES teritorijā, un kompānijām, kam liegs piekļūt ES finanšu tirgiem.
Sankcijas vērsīs arī pret enerģētikas un aizsardzības sektoru un liegs Eiropas Savienībai uz Krieviju eksportēt jaunākās tehnoloģijas, kas nepieciešamas, piemēram, enerģijas ieguvē.
Mediji vēstīja, sagaidāms, ka nevēlamo personu vidū varētu būt vēl 20 Kremlim tuvu stāvoši cilvēki, viņu vidū, iespējams, arī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, savukārt kompāniju sarakstā būs Krievijas enerģētikas giganti "Roseneft", "Gazpromneft", "Transneft" un citi.
Tas nozīmē, ka kompānijām būs liegts piekļūt Eiropas finanšu tirgum, tās nevarēs iegūt ilgtermiņa kredītus. Savukārt vairākiem Krievijas ieroču ražotājiem, piemēram, "Kalašņikov" būs liegts eksportēt savu preci uz Eiropu. Sagaidāms būs arī liegums Eiropai uz Krieviju vest jaunākās tehnoloģijas, kas Krievijai nepieciešamas, piemēram, naftas un gāzes ieguvē.
Maskava savukārt draud atbildēt ar savas gaisa telpas slēgšanu komerciāliem lidojumiem.
Kopš piektdienas, kad tika izsludināts pamiers, bruņoto sadursmju apjoms ir ievērojami samazinājies, taču karstākajos konflikta punktos, it īpaši Ukrainas bruņoto spēku kontrolētās ostas pilsētas Mariupolas apkārtnē, ik pa brīdim notiek jaunas apšaudes. Saņemtas arī ziņas par kārtējiem ievainotajiem un bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem.
