Iniciatīvas reģistrācija notiks 27. maijā, kad organizatori sāks gadu ilgu atbalsta parakstu vākšanu.
Ja gada laikā iniciatīvu atbalstīs vismaz viens miljons iedzīvotāju no vismaz septiņām dažādām dalībvalstīm, EK būs jāreaģē trīs mēnešu laikā.
EK var izlemt, vai tā rīkosies atbilstoši pieprasījumam vai ne, bet jebkurā gadījumā tai jāpamato savs lēmums.
Pilsoņu iniciatīva ir vērsta uz obligātu mērķu noteikšanu, lai:
- padarītu bioloģiskās daudzveidības veicināšanu par kopējās lauksaimniecības politikas vispārēju mērķi;
- krasi samazinātu pesticīdu izmantošanu, bez izņēmumiem aizliegtu kaitīgus pesticīdus un pārskatītu atbilstības kritērijus;
- veicinātu lauksaimniecības ainavu strukturālo daudzveidību;
- efektīvi samazinātu barības vielu daudzumu (piemēram, Natura 2000);
- efektīvi noteiktu aizsargājamās teritorijas;
- pastiprinātu pētniecību un uzraudzību un uzlabotu izglītību.
ES var veikt juridiskus pasākumus tādās jomās kā iekšējais tirgus, lauksaimniecības politika, kā arī sabiedrības veselības aizsardzība un vides kvalitāte. Tāpēc EK uzskata iniciatīvu par juridiski pieņemamu un nolēma to reģistrēt. EK pagaidām nav skatījusi iniciatīvu pēc būtības.
Eiropas pilsoņu iniciatīvas tika ieviestas ar Lisabonas līgumu un sāktas 2012. gada aprīlī kā pilsoņu rīcībā esošs darba kārtību nosakošs instruments pēc tam, kad spēkā stājās Eiropas pilsoņu iniciatīvu regula, ar ko ievieš līguma noteikumus. 2017. gadā priekšsēdētāja Junkera uzrunā par stāvokli Savienībā EK nāca klajā ar priekšlikumiem reformēt Eiropas pilsoņu iniciatīvu, lai tā kļūtu vēl vieglāk izmantojama.
2018. gada decembrī Eiropas Parlaments un Padome vienojās par reformu. Pārskatītos noteikumus sāks piemērot 2020. gada 1. janvārī. Tikmēr process ir vienkāršots un sadarbības platforma piedāvā atbalstu organizatoriem.
Pieņemamības nosacījumi ir šādi: ierosinātā iniciatīva nav acīmredzami ārpus EK pilnvarām iesniegt tiesību akta priekšlikumu, tā nav acīmredzami aizskaroša, nenozīmīga vai maldinoša, un tā nav acīmredzami pretrunā Eiropas Savienības vērtībām.
KONTEKSTS:
Latvijas Dabas fonds (LDF), Latvijas Biškopības biedrība un Ekodizaina kompetences centrs jau iepriekš aicināja Latvijas iedzīvotājus parakstīt petīciju, kura pieprasa Eiropas Savienības lēmumu pieņēmējiem aizsargāt bites no kaitīgajiem pesticīdiem, nobalsojot par pienācīgu pesticīdu risku izvērtēšanas procesu. Petīciju ar parakstiem organizatori iesniedza Zemkopības ministrijā.
EK joprojām iesprūdušas diskusijas par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) "Bišu vadlīnijām". Paredzams, ka tālāk tiks virzīts vadlīniju kompromisa variants. Zemkopības ministrijas padotībā esošā Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta vadītājs Vents Ezers LSM.lv jau iepriekš stāstīja, ka Latvija ir starp dalībvalstīm, kuras bažījas par spēju izpildīt EFSA vadlīnijās noteikto, tādēļ daļu no dokumenta vajadzētu pārstrādāt.
ES dalībvalstis pagājušā gada aprīlī pēc EK rekomendācijām vienojās noteikt gandrīz pilnīgu aizliegumu izmantot bitēm kaitīgos neonikotinoīda preparātus, kas iznīcina bites un citus apputeksnētājus. LDF petīcijas pieteikumā norādīja, ka, nepieņemot EFSA vadlīnijas, iepriekš pieņemtais aizliegums ir bezjēdzīgs, jo jau tagad tirgū parādās citi līdzekļi, kam ir līdzīgs darbības princips kā aizliegtajiem.
