4. studija

Kāpēc Līgatnē nauda flīzētam grāvim atradās, bet ietvei - neatradās?

4. studija

Kāpēc ielas remontdarbu laikā izbūvētu apbraucamo ceļu neļauj izmantot?

Kā palīdzēt garīgi slimam cilvēkam, kurš savu slimību neapzinās?

«Savā slimībā viena pati». Līdzcilvēki meklē atbildes, kā palīdzēt grūtībās nonākušai kaimiņienei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Kāda Ziepniekkalna iedzīvotāja Rīgā ir noraizējusies par savu kaimiņieni un uzskata, ka 55 gadus vecajai kundzei ir nepieciešama psihiatriskā palīdzība, lai viņa saņemtu gan pienācīgu ārstēšanu, gan invaliditātes pensiju. Ar jautājumu, kā palīdzēt cilvēkam, kurš neapzinās, ka viņam šāda palīdzība ir nepieciešama, viņa vērsās pie LTV raidījuma “4. studija”.

Zaļenieku ielas 40. nama iedzīvotāja Inese Raisa-Reisa vairākas reizes nedēļā savai kaimiņienei Antrai atnes ēdienu – kotletes, maizi, kartupeļus – un šo sainīti atstāj uz palodzes. Pati Antra, visticamāk, nemaz neapzinās, kurš ir šis labdaris. Nereti viņa gādīgo kaimiņieni sagaida dusmu nomākta. Reiz aizcirtusi logu tā, ka stikli tikai laimīgas sagadīšanās dēļ neizšķīda sievietei uz galvas. Bet šis incidents nav atturējis no palīdzības sniegšanas.

“Viņa pārtiek tikai no tā, ko atrod konteineros. Viņai nav nekādu ienākumu, viņa ir psihiski slima, un viņai ir vajadzīga palīdzība,” sacīja kaimiņiene.

Raisa-Reisa jau gadiem vēro, kā kaimiņiene dzīvo savā pasaulē; mēdz arī agresīvi kliegt uz garāmgājējiem, neadekvāti uzvesties. Antra savās ikdienas gaitās dodas caur logu, nevis ārdurvīm. Viņa pat šīm vajadzībām ir nolikusi dēli, lai vieglāk pakāpties, jo tā esot ērtāk.

Kaimiņiene pastāstīja, ka slimajai kundzei ir tikai 55 gadi, un pirms pieciem gadiem viņa ir bijusi trolejbusa vadītāja, taču tagad acīmredzot slimības dēļ ir nonākusi šādā stāvoklī.

“Bez centa kabatā, bezpalīdzīga. Savā slimībā viena pati,” kaimiņiene raksturoja slimo kundzi.

Viņa stāstīja, ka agrāk sieviete rēķinus maksājusi par nodoto tukšo pudeļu naudu, taču tagad slimības dēļ viņa vairāk to nedarot. Arī citi kaimiņi ir pārliecināti, ka viņa ir pilnīgi bez iztikas līdzekļiem, nespēj parūpēties par sevi, apzināt savas vajadzības un savu stāvokli.

Antra filmēšanas brīdī bija devusies savās gaitās. Raisa-Reisa ierosināja kaimiņieni uzmeklēt vietējā parkā, pārmeklēja arī ceriņu krūmus, taču šoreiz kaimiņiene aizdevusies līdz vietējiem lielveikaliem. Kaimiņiene norādīja, ka cilvēks noteikti badā un pat nenojauš, ka maisiņš ar ēdienu viņu gaida mājās uz palodzes. Antra tikmēr nervozi, vienā rokā turot nagu vīlīti, otrā – šķēres, manevrēja starp cilvēkiem un automašīnām. Raidījuma “4. studija” filmēšanas grupa drošības pēc nolēma vērsties policijā.

Policija ieradās pēc 20 minūtēm, tomēr izrādījās, ka ikviens cilvēks sabiedriskā vietā drīkst nest rokās šķēres. Kundze bijusi adekvāta, uzrādījusi dokumentus un apsolījusi aizvest mājās suni, tāpēc policistu darbs šeit bija beidzies.

Kā “4. studijai” skaidroja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā, cilvēks ar mentālu saslimšanu, ieraugot policistus vai mediķus baltos halātos, spēj saņemties un likt domāt, ka ar viņa veselības stāvokli viss ir vislabākajā kārtībā.

Tikmēr Rīgas domes Labklājības departamentā apgalvoja, ka par situāciju ir informēti un tiekot meklēts kontakts ar šo sievieti, lai viņai palīdzētu.

“Šeit nebūs ātra tā reakcija un rezultāts. Šeit būs jāpastrādā. Un to arī sociālais darbinieks dara. Ik pa laikam iet uz šo dzīves vietu. Mēģina uzsākt sarunu. Mēģina skaidrot, kādi pakalpojumi Rīgā ir, kas viņai ir pieejams, ko viņai vajadzētu sakārtot, jo ne tikai pašvaldība sniedz šos pakalpojumus. Ir šīs pensijas, kuras ir pašam jānokārto, dokumenti, neviens viņa vietā to nevar izdarīt. Dokumenti ir jāsakārto cilvēkam pašam. Mēs varam samaksāt, bet mēs nevaram viņa vietā kaut vai aiziet un nofotografēties,” skaidroja Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.

Tomēr kaimiņi uzskata, ka situācija ir pārāk ieilgusi – Antru viņi uzmana jau gadus piecus, un, lai gan Sociālā dienesta darbinieki šad tad ierodas, sievietei būtu nepieciešama aktīvāka palīdzība, gan sakārtojot attiecības ar nama apsaimniekotāju un apmaksājot dzīvokļa parādus, gan saņemot medicīnisko palīdzību un līdzekļus iztikai.

“Viņa no palīdzības ir atteikusies, jo vienkārši nesaprot savu situāciju, un ar varu nevar piespiest saņemt palīdzību, ja viņa to nevēlas,” pauda kaimiņiene.

Labklājības departamentā skaidroja: kamēr cilvēks nav atzīts par rīcībnespējīgu, tikmēr tiek ieguldīts milzīgs darbs, lai persona saklausītu un saprastu, ka viņa dzīves situācijā ir iespējams risinājums. Rīgā šādi cilvēki ir katrā mikrorajonā, un viņiem visiem ir nepieciešama palīdzība.

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatori konsultatīvas nodaļas vadītāja Diāna Neperte pastāstīja, ka psihiatriskā ārstēšana ir balstīta uz brīvprātības principa.

“Tas nozīmē, ka cilvēks drīkst brīvi izvēlēties ārstēties vai neārstēties pie psihiatra arī tad, ja apkārtējie cilvēki redz, ka ir nepieciešama palīdzība, bet viņš to neizvērtē un atsakās. Tas ir iespējams tik tālu, kamēr tas neapdraud viņa paša veselību vai drošību un apkārtējo veselību vai drošību,” uzsvēra Neperte.

Ārstniecības likums paredz tos gadījumus, kad ir iespējams piemērot ārstēšanos pret cilvēka paša gribu.

“Ja ir kādi suicidāli draudi, ja ir iespējams, ka cilvēks var sev nodarīt pāri, tādos gadījumos arī bez viņa piekrišanas viņš var tikt stacionēts psihiatriskajā slimnīcā. Otrs gadījums, kad ir apsverama ārstniecība, ja pacients tam nepiekrīt, ir tad, ja persona nevar par sevi parūpēties. Tātad sava psihiskā stāvokļa dēļ cilvēks nevar parūpēties par elementārām lietām, viņš ir darba nespējīgs, kā šajā gadījumā. Pacientam tad veselības stāvoklis ir izvērtējams no ārstniecības personas puses. Nav noteikts, ka tam noteikti ir jābūt psihiatram. Tā varētu būt arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāde vai ģimenes ārsts, kas izvērtē pacientu,” norādīja Neperte.

Ja ārsts redz, ka cilvēka psihiskais stāvoklis apdraud sevi vai apkārtējos, vai tiek konstatēti adaptācijas traucējumi, var tik lemts jautājums par stacionēšanu psihiatriskajā slimnīcā. Arī šādos gadījumos no cilvēka tiek prasīta rakstiska piekrišana. Ja tāda netiek dota, tad pēc likuma trīs diennakšu laikā jāsasauc ārstu konsīlijs, kas izvērtē veselības stāvokli. Tad lēmums par nepieciešamību ārstēties tiek nosūtīts tiesai, kas, izskatot lietas materiālus, pieņem gala lēmumu.

“4. studija” atgādināja – ja jūsu kaimiņš ir neadekvāts, apdraud sevi un arī apkārtējo drošību, ir jāvēršas pēc palīdzības policijā un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD). Vēlams arī rakstīt iesniegumus ar saviem novērojumiem, lai palīdzētu dienestiem izprast situāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti