Sava baltā dāma, pazemes ejas un armijas kara kase. Ērģemes pils gaida atjaunošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Sava baltā dāma, pazemes ejas un apraktā armijas kara kase – tās ir leģendas, kas saistās ar Ērģemes viduslaiku pili. Līdz šodienai gan no pils atlikušas tikai tās drupas un arī Ziemeļu tornis, kuram saglabājušies četri stāvi. Pirms dažiem gadiem vietējiem Valkas novada uzņēmējiem un Ērģemes iedzīvotājiem radās doma, ka  šo torni varētu atjaunot. Jau daudz paveikts vietas sakārtošanā un mūru nostiprināšanā, taču iecerēs par torņa atjaunošanu savas korekcijas viesuši ierobežojumi pašvaldībām saņemt aizņēmumu Valsts kasē. 

Ērģemes pils gaida atjaunošanu
00:00 / 02:36
Lejuplādēt

"Pils nosaukums pat varbūt te nav īsti atbilstošs, viņu varētu saukt par cietoksni vai jebko citu…" - Ērģemes pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons stāsta, ka šajā pilī smalkas dāmas un smalki pilskungi, kā varētu iedomāties, gan nav mituši. "Šeit dzīvoja bieži vien galīgi noskranduši tā laika zaldātiņi. Nu, tā pārtikšana, kāda nu viņiem tajā laikā bija. Tur kādi burlaki bija savākti uz to kaušanos, nekas jau tur izsmalcināts nebija. Šī tiešām bruņinieku pils, militāra būve, ja  vajadzēja iet karagājienos, šeit uz laiku apmetās karavīri, bruņinieki."

Pētersona stāstīto par pils vēsturi papildina novadpētnieks, pensionētais vēstures skolotājs Valters Beldavs:

"Šeit ir sena vieta, kur, man liekas, ir bijis vai nu igauņu, vai latgaļu pilskalns, un tāpēc vācieši 14. gadsimta sākumā te būvēja pili, līdzīgu kā Kuresāres pili. Un Ērģeme svinēs 700 gadu jubileju 2023. gada 24. maijā, jo tad Ērģeme pirmo reizi ir minēta rakstos."

Valters Beldavs stāsta, ka ar pili saistās arī vairākas leģendas - viena no tām par balto dāmu, par jaunu meiteni, kura iemūrēta pils mūros, jo celtniecības darbi nav veikušies. Otra leģenda saistīta ar armijas naudas lādi.

"1702. gada 19. jūlijā notika Omuļu kauja, kurā krievi sakāva zviedru karaspēku, un šeit, Ērģemes pilī, zviedriem atradās visa munīcija, visi ieroči un arī karavīru mantu lāde jeb kara kase algotņiem. Un tad stāstīja, ka zviedri esot to aprakuši un pili uzspridzinājuši, lai krievi to nedabūtu, un tā pils 1702. gada 19. jūlijā tāda saspridzināta te palika," stāsta Beldavs.

Viņaprāt, lāde joprojām tur atrodas: "20. gadsimta 70. gadu beigās, kad atmaiga attiecības starp Padomju Savienību un Zviedriju, zviedri bija ieinteresēti pilsdrupas atjaunot tajā izskatā, kā bija, tātad nav dūmu bez uguns."

Stāsti par balto dāmu un naudas lādi izklausās vairāk pēc leģendām, bet pazemes eju iespējamība gan tik apšaubāma nav. Pēteris Pētersons ved arī rādīt, kur tās varētu būt:

"Leģendas vēsta par divām ejām. Viena leģenda ir tāda, ka viena eja iet uz baznīcas pusi. Īsti vēsturiski šķiet, ka baznīca tur tikai pēc tam parādījās. Bet teritoriju ir aplūkojuši tie rīkstnieki, kas nosaka āderu vietas, un konstatējuši konkrētu eju atrašanās vietu tieši pie baznīcas. Savukārt šeit ir otra eja, kas parādās, šeit es pat ar krāsu esmu iezīmējis. Viņa nāk ārā no Ziemeļu torņa apakšas un iet pāri stāvlaukumam, un aiziet projām uz Labātiem. Eja atrodas šeit četru metru dziļumā."

Ērģemes pils drupas, salīdzinot ar citām, ir samērā labi saglabājušās, it sevišķi Ziemeļu tornis ar četriem stāviem, tāpēc arī radusies iecere par tā atjaunošanu. Valkas novada pašvaldība, kas ir pils īpašniece, startējusi arī Eiropas Savienības projektā, kas paredz vairāku piļu un baznīcu atjaunošanu Vidzemē. Taču korekcijas viesusi šībrīža realitāte – iespēja saņemt aizdevumu. 

"Esam izstrādājuši būvprojektu, viņu divreiz rediģējuši, lai samazinātu izmaksas līdz minimumam, atstājot pašu, pašu nepieciešamāko. Bet šobrīd tās izmaksas ir 198 tūkstoši eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Eiropas Reģionālās attīstības fonds no tā mums dod 105 tūkstošus, attiecīgi ir liels līdzfinansējums nepieciešams, kam Valsts kase mums kredītu nedod.

Iepriekš bija citi noteikumi, pirms trīs gadiem, plānojot šo projektu, bija iespējams saņemt šādu kredītu. Šobrīd mēs esam tādā nogaidošā pozīcijā," skaidro Pētersons.

Pašlaik ir izveidota arī Ērģemes bruņinieku pils biedrība, kas meklē vēl citus ceļus, kā piesaistīt līdzekļus, jo tie ir vajadzīgi arī arheoloģiskajai izpētei. 

"Katru gadu vācam ziedojumus, katru gadu nelielā stūrītī mēģinām veikt izpēti. Paralēli mēs strādājam pie vairākiem finansējuma avotiem, lai sakārtotu šo teritoriju," norāda Pētersons.

Lai arī pašlaik ir pauze iecerētajā būvniecībā, soli pa solim te tiek veikti arī citi darbi, jo doma par to, ka Ērģemes pils tornis varētu tikt atjaunots, nav atmesta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti