Panorāma

Antonovs: shēmoju, bet bankas neputināju

Panorāma

Krājbankas lietu sadalīs, daļu nodos prokuratūrai šogad

Sausums un cilvēku neuzmanība apdraud mežus

Sausums un cilvēku neuzmanība apdraud mežus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Lai gan dažviet Latvijā sācis līt, tomēr mežos valda draudīgs sausums. Šogad Latvijā reģistrēti 255 meža ugunsgrēki. Visbiežāk mežs dedzis Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā. Speciālisti to skaidro ar cilvēku lielo apmeklētību - Rīgas rajonā dzīvo gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju. Lai aizdegšanos savlaicīgi pamanītu, mežu uzmana dežuranti novērošanas torņos, kuri Rīgas reģionā ir 21.

Alberts Katkovskis 25 gadus brauca uz zvejas kuģiem, bet nu jau būs sestā vasara, ko pensionētais jūrnieks pavada Inčukalna ugunsnovērošanas tornī. Tornis ir 34 metrus augsts un līdzīgu torņu ir 179.

Darbs nav grūts, bet atbildīgs, saka Alberts. Ja redzamība laba, uguns nelaimi var saskatīt pat kilometriem tālu. Jo ātrāk dūmus pamana, jo ātrāk aizbrauks dzēsēji. Alberta darbā būtiski prast novērtēt dūmu: „Pēc krāsas balti, gaiši dūmi - mežam. Melni - cits kaut kas deg.”

Meži šobrīd ir ļoti sausi un pārpilni ar skābekli, virsājos daudz ēterisko eļļu, un pietiek ar dzirksteli, lai uzliesmotu.

„Ja iet pa mežu un čaukst kā papīrs, tas liecina, ka ir ļoti augsta ugunsbīstamība. Profesionāli mēs paņemam sūnas un ķērpjus paberzējam, ja sabirst, tā ir augstākā bīstamība,” stāsta Rīgas reģionālās virsmežniecības inženieris Dzintars Rozens.

Rīgas rajonā meži deguši jau 100 reizes, un tā ir puse no visiem mežu ugunsgrēkiem valstī. Vairāki atklāti arī no Inčukalna torņa.

Savulaik novērošanu plānoja uzticēt video kamerām, taču cilvēka acs izrādījās daudz redzīgāka. Bet atrast dežurantus par 210 latiem mēnesī esot grūti. „Mazais atalgojums un otrkārt, grūtā nokļūšana darba vietā - ne katrs var uzkāpt. No 10 kandidātiem paliek tikai 3, kas var uzkāpt. Un vēl tiem trijiem algas... Gala rezultāti nav spīdoši,” norāda Rozens.

Meža dienests aicina ogotājus un sēņotājus atstāt cigaretes mājās, nebraukt mežā ar auto, nededzināt ugunskurus un nebūt vienaldzīgiem. Reģionālās virsmežniecības inženieris skaidro, ka mežu ugunsnelaime pilsētniekiem ir sveša: „Cilvēki, kas dzīvo pilsētās neiedomājas, ka.. pieraduši, ka nometot uz asfalta, nekas neaizdegas. Nepiedomā. Mēs dzēšam, neviens nenāk palīgā. Laukos cilvēki aptur mašīnas, nāk palīgā apdzēst, cita attieksme. Rīdziniekiem tā ir sveša lieta.”

Ugunsbīstamajā periodā ir aizliegts dedzināt ugunskurus un zarus arī pilsētās, māju pagalmos un dārzkopības kooperatīvos, jo šie dūmi var maldināt meža torņu dežurantus. Ja nu tomēr jādedzina, tad iepriekš par to jāinformē mežzinis. Pretējā gadījumā zemes īpašnieku var sodīt par viltus trauksmi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti