Sešu mēnešu laikā pēc Saeimas vēlēšanām jāievēlē jauns Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvs un tās priekšsēdētājs. Pagaidām vienīgā kandidāte priekšsēdētāja amatam ir bijusī Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītāja Kristīne Saulīte. Viņa dzimusi Latvijā, bet sava mūža lielāko daļu pavadījusi Austrālijā. Beigusi Melburnas Biznesa skolu un ieguvusi Hārvardas Biznesa skolas līderības un biznesa stratēģijas stipendiju. Tagad atgriezusies Latvijā.
Saulīte trešdien tikās ar trīs koalīcijas partiju deputātiem. "Jaunā Vienotība" un "Apvienotā saraksta" frakcijas jau tagad pauž atbalstu viņas kandidatūrai.
"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja: "Saulītes kundze mums atstāja labu iespaidu, mēs viņu virzīsim un atbalstīsim."
Savukārt "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis atzīmēja: "Mēs atbalstām viņas kandidatūru, bet svarīgi, lai atbalsta arī citas koalīcijas partijas. Svarīga CVK vadībā ir neitralitāte."
Trešā koalīcijas partija – Nacionālā apvienība – lēmumu par atbalstu Saulītes kandidatūrai vēl nav pieņēmusi.
Parlamentārietis Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība) norādīja: "Cilvēks spējīgs, bijis vadītājs, katrā ziņa apspriežama kandidatūra, ir pieredze nevalstiskajā sektorā, nav kādas valsts iestādes vadībā."
Saulīte pēc tikšanās ar partijām uzsvēra, ka viss jādara izsvērti un ar lielu atbildību.
"Šai iestādei ir jābūt ļoti neitrālai, un sabiedrībai ir jābūt pilnīgai uzticībai, ka tur nevar iejaukties neviena politiskā partija," atzīmēja Saulīte.
Saistībā ar politiķu rosināto CVK pārraudzības maiņu Saulīte uzsvēra, ka CVK ir jābūt politiski neietekmējamai.
"Tas nozīmē, ka nevarētu atrasties paspārnē nevienai no ministrijām, bet tajā pašā laikā varētu būt pie Saeimas, kur ir pārstāvēti visi politiskie spēki, un ir valsts budžets, pret ko jāizturas ļoti atbildīgi," paskaidroja Saulīte.
Partijas savus kandiātus CVK priekšsēdētāja amatam var izvirzīt līdz nākamajai nedēļai.
KONTEKSTS:
KNAB sācis kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu saistībā ar CVK organizētu iepirkumu 2021. gadā. Lietā iesaistītas desmit. personas, tostarp CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa un piecas amatpersonas. KNAB lūdza Saeimai CVK priekšsēdētāju atstādināt no amata pienākumu pildīšanas.
KNAB arī bija aizturējis CVK priekšsēdētāju, bet drīz pēc tam atbrīvoja, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Komentējot KNAB sākto kriminālprocesu, Bērziņa norādīja, ka CVK strādājusi pēc labākās sirdsapziņas.
Bērziņā jau iepriekš paudusi, ka nevēlas amatu ieņemt uz vēl vienu termiņu.
