Skrīveru mājas saldējumu ražo viena ģimene – pieci cilvēki. Parasti tirgojas savā kafejnīcā, braukā pa mazākiem tirdziņiem, bet tāds notikums kā saulgriežu tirgus Mežaparkā, ir iespēja nopelnīt vairāk un parādīt sevi plašākai publikai.
Aptuveni nedēļu pirms gaidītā pasākuma „Skrīveru mājas saldējums” gan saņēma atteikumu – gan dalībai amatnieku tirgū, gan arī ēdināšanas zonā. Līdzīgā situācijā – četru cilvēku uzņēmums, kas mājās vāra konfektes “Gotiņa”. Izrādās – ēdināšanas zonā paredzēts pārdot tikai tā sponsoru “Food union” un “MP Foods” ražotos saldējumus un citus saldumus.
„Un tajā pašā laikā viņi uzraksta vēstulē – mēs gribam, lai visi mājražotāji, arī saldējuma ražotāji mazie piedalās šajā gadatirgū, un atsūta ēdinātāju nolikumu, kur stāv priekšā rakstīts, nē, saldējumam mums ir sponsori, saldumiem mums ir sponsori,” saka „Skrīveru mājas saldējums” valdes locekle Lelde Sotniece.
„Mums ir prece, piemēram, saražota, mēs šim tirgum gatavojāmies jau divas nedēļas iepriekš, esam strādājuši pa naktīm, cēlušies ļoti agri no rīta. (..) Tagad rodas tas uzkrājumus, kuru, kā sacīt jāsaka, būs jāprovē pa citiem tirdziņiem braukāt un... bet to varēja vienkārši realizēt šeit,” norāda Skrīveru pārtikas kombināta valdes loceklis Aigars Lūsis.
Mājražotāji stāsta – šādu diskrimināciju viņi piedzīvojuši arī, piemēram, iepriekšējos Dziesmu svētkos.
„Viņi nenodala rūpniecību no pārtikas amatniecības, liek mazajiem uzņēmumiem konkurēt ar lielajiem uzņēmumiem. Protams, ka mēs nevaram katrs nolikt 25 000, lai sponsorētu,” saka Sotniece.
Arī Lūsis iebilst:. „Atbrauks ārzemnieki, noteikti būs daudzi šajā Mežaparka lielajā tirgū, un ko viņi ieraudzīs? Ko tad viņi ieraudzīs? Viņi ieraudzīs tās pašas preces, kas viņiem ir lielveikalos tuvākajās Eiropas valstīs. Viņi neieraudzīs šo [latvisko]...”
Projekta organizētāji skaidro – valsts finansējums pasākumam ir neliels, un sponsoru dominance ēdināšanas zonā kā šajā, tā līdzīgos pasākumos ir valstisks uzstādījums. Cita lieta – gadatirgus. Ierobežotā vietu skaita dēļ nācies atteikt aptuveni 30% ražotāju, un komisija priekšroku devusi tradicionālajai Līgo svētku produkcijai, skaidro nodibinājuma „Rīga 2014” pārstāvis Mārtiņš Drēģeris.
„Manuprāt, šie, kas vēlējās piedāvāt saldējumu, vēl tur dažādus čipšus... katrs mēs uzskatam, ka tas ir ... nu kā lai saka, nu tas nav pirmsjāņu gadatirgus produkts,” saka projekta „Rīgas saulgriežu gadatirgus” vadītāja Dace Jurka.
Projekta vadītāja gan atzīst – nolikumā tiešām nav uzsvērta gadatirgus tematika, un precizē – piemēram, ar piena produktiem šoreiz domāts tradicionālais Jāņu siers. Izvēli šoreiz saldējumu nepiedāvāt pieņēmusi komisija. Citādi būšot amatnieku tirgū Vērmaņdārzā Pasaules koru olimpiādes laikā, kur varēšot piedalīties arī vietējie saldumu un saldējuma ražotāji.
