- Sergejs dzīvo Ludzas novadā un sadzīvē izmanto saules enerģiju.
- Rēzeknē saules enerģiju izmanto vietās, kur elektrības pievienošana ir pārāk dārga vai neiespējama.
- Ieguldījumi saules enerģijas iegūšanai atmaksāsies pēc desmit vai pat vairāk gadiem.
- Rēzeknē saules kolektori daudzdzīvokļu mājā.
- Latvija ir vienā no pēdējām vietām ES saules enerģijas izmantošanas jomā.
Pašlaik pasaulē apgūtā saules enerģija veido tikai 0,1% no kopējā saražotā enerģijas daudzuma. Saules kolektori tiek uzstādīti, lai pa tiešo izmantotu saules enerģiju, un tos parasti lieto karstā ūdens uzsildīšanai vai siltuma ražošanai, bet saules baterijas izmanto saules enerģijas pārvēršanai elektrībā.
Sergejs sadzīvē izmanto saules enerģiju
“Šobrīd uz saules baterijām te strādā radio. Divas baterijas, vidējā jauda kaut kur 4-5 vati, pašlaik jau mazāk, jo mākoņi ir, bet radio skan,” stāsta Sergejs, kurš dzīvo Ludzas novadā. Viņam pieder treileris, ko viņš ik vasaru nogādā turpat netālu esošā Cirmas ezera krastā, lai tur pavadītu atvaļinājumu. Sergeju interesē jaunumi zinātnē un saules enerģijas izmantošanas iespējas, kam nākotnē viņš saredz lielu potenciālu.
Jau tagad Sergejs savā sadzīvē izmanto saules enerģiju. Ar saules baterijām viņš aprīkojis savu treileri, un tās kalpo dažādu elektroierīču darbināšanai.
“Šeit jau otra baterija stāv augšā, tur ir 160 vati. Šī baterijai mājiņai nodrošina visu iekšējo barošanu, iekšējo apgaismojumu un diennakts laikā arī ledusskapi. Tam jauda ap 100 vatiem. Tas ir diezgan daudz tam mazajam ledusskapim. Man akumulators pieslēgts šajā galā, nakts laikā vienalga paliks elektrība. Šeit vēl pieslēdzama planšete, mobilā telefona lādētājs un rūterīts, lai pie ezera būtu internets.”
Saules enerģija
Saules starojums, ko saņem zemes virsma, tūkstošiem reižu pārsniedz enerģijas pieprasījumu pasaulē. Taču, piemēram, Rēzeknē tikai atsevišķos objektos izmanto atjaunojamo resursu – saules enerģiju. Rēzeknes pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs skaidro –
saules enerģiju pagaidām izmanto vietās, kur elektrības pievienošana vai nu izmaksā nesamērīgi dārgi vai nav iespējama vispār.
“Ar saules baterijām darbojas pilsētas zīmes, kas ir pie iebraukšanas pilsētā. Lielās zīmes ar uzrakstu “Rēzekne”. Tām augšā uzlikta saules baterija ar attiecīgo akumulatoru, un pa dienu tā uzkrāj elektroenerģiju, bet vakaros un naktī dod iespēju zināmu laiku apgaismot šos objektus. Saules baterijas pilsētā izmantošanai nav lielas pieredzes, taču pilsētā ir tās skaistās afišas, tādi trīsstūrīši, kas stāv uz pilsētas ielām, tiem augšā arī ir saules baterija,” stāsta Orlovs.
Energoefektivitātes programmā siltinot ēkas, Rēzeknē vairākās pašvaldības iestādēs uzstādīti arī saules kolektori, kas silda ūdeni. Tie atrodas uz triju pilsētas pirmsskolas iestāžu jumtiem, kā arī uz jaunuzceltās Olimpiskā centra viesnīcas un Rēzeknes nacionālo biedrību kultūras nama jumta.
Lai gan pašvaldība atbalstot alternatīvās enerģijas ieguvi un izmantošanu, Orlovs atzīst – nebūt ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka, piesaistot Eiropas Savienības naudu energoefektivitātes uzlabošanai izglītības iestādēs, lielāku finansējumu iespējams iegūt, projektā iekļaujot arī saules enerģijas izmantošanu.
“Energoefektivitāte nav tikai ēkas siltināšana, logu nomaiņa, jumta nomaiņa un siltināšana, bet arī alternatīvās enerģijas avoti un atjaunojamo energoresursu izmantošana. Un viens no tādiem, mūsuprāt, veiksmīgiem objektiem ir saistīts ar vakuuma saules kolektoru uzstādīšanu. Šādi projekti mūsu pilsētā ir jau realizēti, un kopā Rēzeknē darbojas pieci objekti tieši karstā ūdens sagatavošanai. Mūsu gadījumā tika izvēlēts tieši šis modelis, jo šie kolektori dod iespēju saņemt karsto ūdeni un faktiski uz to brīdi mēs neizmantojam centrālās siltumapgādes sistēmas pakalpojumu. Līdz ar to mēs samazinām arī izmaksas,” norāda domes pārstāvis.
Viņš ir pārliecināts, ka atjaunojamās enerģijas izmantošana agri vai vēlu kļūs par ikdienu, jo saules enerģija ir bezmaksas resurss, kas tikai jāiemācās efektīvi apgūt: “Šo ceļu ir jāiet, tāpēc arī mūsu turpmākajos projektos, kas ir saistīti ar energoefektivitāti, labprāt paredzam arī šīs jaunās tehnoloģijas, jo tā ir papildu iespēja ekonomēt pašvaldības līdzekļus.”
Ilgtermiņa ieguldījums
Bērnudārzā “Māriņa”, kas atrodas Rēzeknes ziemeļu rajonā, pirms četriem gadiem uzstādīti saules kolektori. Tos izrādot, uzņēmuma “Siltumtehserviss” tehniskais direktors Maksims Aitovs uzsver, ka Latvijā ar tās laika apstākļiem, kad saulaino dienu skaits ir salīdzinoši neliels, izdevīgāk ir nevis pāriet pilnībā uz karstā ūdens uzsildīšanu ar saules kolektoru palīdzību, bet gan pieslēgt kombinētu sistēmu. Uzņēmums ūdens sildīšanai paredzētos saules kolektorus Rēzeknē uzstādījis jau vairākos objektos.
“Šeit saules kolektori pēc pašvaldības projekta kopā ar ēkas renovāciju uzstādīti apmēram pirms trim gadiem. Šajā projektā tika izmantoti saules kolektori, kas paredzēti sagatavot karsto ūdeni. To jauda apmēram 10 kilovati un platība apmēram 15 kvadrātmetri. Protams, mūsu teritorijā saule nespīd katru dienu, tāpēc izmantots arī standarta risinājums, lai saņemtu karsto ūdeni no Rēzeknes siltumtīkliem,” stāsta Aitovs.
Lai arī atjaunojamo resursu enerģijai tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība, patlaban Latvijā saules baterijas izmanto ļoti maz. Lietuvā un Igaunijā cilvēku aktivitāte šajā jomā ir augstāka. Arī uzņēmuma “Siltumtehserviss” pārstāvis atzīst – Latgalē cilvēku, kuri interesētos par saules enerģijas izmantošanas iespējām, nav daudz. Pirms pāris mēnešiem Maksims Aitovs arī savā privātmājā ir uzstādījis saules baterijas, kas pārvērš saules enerģiju elektrībā, un tagad ar savas mobilās ierīces starpniecību var vērot, cik saules enerģijas māja saņem un cik patērē.
Viņš jau tagad izjūtot, ka tā saucamās dārgās elektroenerģijas tiek patērēts mazāk. Tajā pašā laikā viņš arī uzsver, ka viena konkrēta sistēma neder pilnīgi visām ēkām, tāpēc jāizvēlas risinājums, kas visvairāk atbilst nepieciešamās enerģijas daudzumam.
Ne mazāk būtiski atcerēties – saules enerģija ir ilgstoši atgūstamas investīcijas, kas padara to mazāk iekārojamu.
“Vajag saprast, ka šādi risinājumi vai šādi ieguldījumi atmaksāsies tikai pēc desmit vai pat vairāk gadiem.
Nevajag rēķināt, ka triju vai piecu gadu laikā jūs saņemsiet atpakaļ ieguldīto naudu,” norāda Aitovs.
Saules kolektori daudzdzīvokļu mājā
Ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu saules kolektori, kas silda ūdeni, ir uzstādīti arī kādā daudzdzīvokļu mājā Rēzeknē. Trīsstāvu ēkā veikta vērienīga rekonstrukcija, nams ne tikai nosiltināts, tajā uzstādīts gan siltuma sūknis, gan arī saules kolektori. Tas ļāvis samazināt iedzīvotāju rēķinus arī par karsto ūdeni.
“Ja salīdzina ar pilsētu, ir lētāk tomēr. Mums pagrabā ir lielās tvertnes, kas uztur to siltumu, salasa, cik vajag. Ja pietrūkst, ar elektrību uzsilda,” stāsta mājas iedzīvotāja Mirdza. Viņa atklāj, ka pat ar atmaksājamo kredītu par mājas renovāciju tagad rēķins par komunālajiem maksājumiem ir ievērojami mazāks.
Izrādot uz dzīvojamās mājas jumta uzstādītos saules kolektorus darbībā, ēku apsaimniekojošā uzņēmuma pārstāvis Edgars Škinčs skaidro – bez iesaistīšanās projektā un Eiropas Savienības finansējuma mājas iedzīvotāji vien šādu projektu finansiāli nevarētu pavilkt. “Re, kur mums no tiem kolektoriem nāk caurules. Tur, augšā uz jumta, ūdens tiek uzsildīts, un re, kur mums atnāk 54 grādi, mums nāk no saules kolektora un uzkrājas šajās divās akumulācijas tvertnēs. Katra tvertne ir kubikmetrs, tātad divi kubikmetri karstā ūdens mums tiek sagatavoti no saules kolektoriem. Ja saules intensitāte ir nepietiekoša, tad piedarbinās klāt siltumsūknis un uzsilda klāt. Karstais ūdens ir arī ziemā, jo
pat mīnus temperatūra ārā neko nenozīmē, svarīga ir saules intensitāte.”
Saules enerģija Latvijā maz izmantota
Pašlaik Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā saules enerģijas izmantošanas jomā. Biedrības “Saules enerģija” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Bērziņš tam par iemeslu min gan ievērojamās sistēmu uzstādīšanas izmaksas, gan ieguldīto līdzekļu atmaksāšanās periodu, kas ilgst līdz pat 15 gadiem, gan arī to, ka atjaunojamai enerģijai Latvijā ir negatīvs tēls saistībā ar obligāto iepirkumu komponenti un atbalsta shēmām.
“Pēc jaunākajiem datiem, 2017.gadā tika uzstādītas fotoelektriskās sistēmas ar aptuveni 10 gigabatu kopīgo jaudu. Puse no tām Ķīnā, tad seko ASV, Indija, Japāna. un tikai tad kaut kur Eiropa ierindojas ar 5,5 gigabatiem. Tās līderpozīcijas mainās atkarīgi no katras valsts atbalsta šādai tehnoloģijai,” stāsta Bērziņš.
Latvijā pašlaik neesot pat precīzi zināms, cik uzņēmumu un privātpersonu izmanto saules enerģiju.
“Latvijā ir diemžēl tā, ka jauda ir ļoti maza. Ir uzstādīti apmēram divi megavati, kas ir desmittūkstoš reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā. Ja mēs ar saviem diviem megavatiem salīdzināmies ar Lietuvu, kur ir 80 megavatu, tad tā situācija ir vienkārši bēdīga. Manā rīcībā esošā informācija liecina, ka Latvijā uz šo brīdi ir 335 saules mikroģeneratori ar uzstādīto kopīgo jaudu divi megavati. Pēc tām sistēmām, ko mēs esam apsekojuši un arī veikuši monitoringu, cik tādas iekārtas gadā var saražot, ir tā, ka viena kilovata uzstādīta sistēma pēc Latvijas klimatiskajiem apstākļiem gadā var saražot līdz pat 1000 kilovatstundām,” stāsta Bērziņš.
Viņš uzsver – lai arī pēdējos gados gandrīz piecreiz ir samazinājušās saules enerģiju uztverošo un pārstrādājošo iekārtu cenas, saules enerģijas uzkrāšana vēl joprojām nav ekonomiski pamatota. Turpmāk situācija būs atkarīga gan no tehnoloģiju attīstības un iekārtu izmaksu turpmākās samazināšanās, gan no valsts un arī Eiropas Savienības atbalsta un attieksmes pret atjaunojamās enerģijas ražotājiem. “Runājot par elektrības ražošanu, tie nosacījumi cilvēkam ir drīzāk demotivējoši nekā motivējoši,” piebilst Bērziņš.
Lai arī saules vai citas atjaunojamās enerģijas izmantošana nenodrošina milzīgu atdevi, tā samazina oglekļa dioksīda izmešu daudzumu un mazina globālo sasilšanu. Eiropas Savienība nospraudusi mērķi līdz 2020.gadam enerģijas gala patēriņā palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru līdz 20%, bet 2030.gadā sasniegt vismaz 27%.
