Viņš norādīja, ka pašreizējā ģeopolitiska situācija ir saspringta un politiķiem ir jābūt gataviem reaģēt uz jauniem izaicinājumiem, tostarp to, kā mūsu sabiedrībā varētu integrēties citu kultūru cilvēki, kuriem ir savas tradīcijas, piemēram, musulmaņiem tā ir sejas aizsegu nēsāšana, ar ko viņi pauž savu reliģisko pārliecību.
"No vienas puses to var darīt [nēsāt sejas aizsegus], bet no otras puses – ir jāgādā par drošību," teica Laviņš, norādot, ka jautājumā par sejas aizsegu nēsāšanu "ir jāatrod līdzsvars".
Viņš atzina, ka ir labi, ka par šo jautājumu sabiedrībā notiek diskusijas. Tāpat ir labi tas, ka līdzīgā jautājumā - tā sauktajā "Francijas lietā" - jau ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedums, kurā secināts – pamatojoties uz drošības apsvērumiem, var aizliegt nēsāt tādu apģērbu, kas pilnībā aizsedz seju.
Apstrīdēt aizliegumu sejas aizsegu nesāšanai publiskās vietās varēs, taču pēc ECT sprieduma ir "drošāks pamats noteikt ierobežojumus noteiktām cilvēktiesībām," lai tas netiktu atzīts par cilvēktiesību ierobežojumu, norādīja Laviņš. Viņš gan uzsvēra – ir jābūt ļoti uzmanīgiem, nosakot šādus cilvēktiesību ierobežojumus.
Pēc Laviņa sacītā, galvenais ir skaidrs mērķis, un sabiedrības drošība tāds ir, uz kuru pamatojoties cilvēktiesības noteiktā līmenī var ierobežot. Satversmes tiesas vadītājs gan norādīja, ka "ir ļoti smalki jāizvērtē, cik tālu šis ierobežojums var būt".
Jau ziņots, ka Tieslietu ministrija (TM) virza iniciatīvu aizliegt cilvēkiem valkāt seju aizsedzošus apģērbus publiskās vietās. Ideja radusies galvenokārt saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu. Taču likumā ierobežojumi attieksies ne tikai uz musulmaņiem raksturīgajiem sieviešu sejas aizsegiem. Piemēram, nevarēs izdomāt iziet pastaigā ar slēpotāja masku galvā.
Pagaidām gan izskatās, ka likumā izņēmuma situācijas aizņems vairāk vietas, nekā paša ierobežojuma apraksts. Piemēram, ārsti, metinātāji un citu profesiju pārstāvji, kam seja jāaizsedz darba veikšanai, to joprojām drīkstēs darīt.
