Dienas ziņas

Carnikavā un Ādažos veido kopīgu attīstības programmu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Satversmes tiesā apstrīd minimālās pensijas apmēra likumību

Satversmes tiesā skata minimālās pensijas apmēra likumību

Vai par 80 eiro var segt visas pamatvajadzības un dzīvot cieņpilnu dzīvi? Atbildi uz šo jautājumu tagad meklē Satversmes tiesa, kura trešdien sāka skatīt lietu par minimālās vecuma pensijas apmēra neatbilstību Satversmei. Ar 80 eiro mēnesī pašlaik jāiztiek katram septītajam senioram. Tas nav iespējams, uzsver viens no pieteikuma iesniedzējiem – tiesībsargs Juris Jansons.

Satversmes tiesā apstrīd minimālās pensijas apmēra likumībuPaula Dēvica

Vecuma pensija daudziem senioriem ir vienīgie pastāvīgie ienākumi. No tiem jāsedz pārtikas, higiēnas preču izmaksas, komunālie pakalpojumi un visas citas vajadzības. No šī gada minimālās vecuma pensijas apmērs ir 80 eiro, un tas ir par 16 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Pieaugums ir noticis, taču tas ir pārāk niecīgs, lai varētu nodrošināt cilvēkam cieņpilnas vecumdienas, ir pārliecināts tiesībsargs. Tieši viņš kopā ar Augstāko tiesu vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā, un trešdien tās sastāvs sāka skatīt lietu pēc būtības.

"Pensionāri, īpaši tādi, kuru ienākumi ir zemi, ir pakļauti diskriminācijai. Gan vecuma, gan sociālā stāvokļa dēļ. Nenodrošinot pietiekamu minimālās vecuma pensijas apmēru, nenodrošinot pietiekamu tā pārskatīšanu, pensionāri ilgstoši ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam," uzsvēra Jansons.

Tiesībsargs uzskata, ka minimālās pensijas apmēram būtu jāaug  atbilstīgi inflācijai un citiem ekonomikas rādītājiem. Tam gan nepiekrīt Labklājības ministrijā, kas šajā strīdā pārstāv otru pusi.

Sacītajam, ka ar 80 eiro nevar nosegt pamatvajadzības, ministrijas pārstāve atbildēja, ka vajadzības katram cilvēkam ir atšķirīgas. Patlaban pensijas apmērs veidojas gan no darba stāža, gan no veiktajām iemaksām. Arī no algas maksātajām apdrošināšanas iemaksām ir nozīme.

"Nevar šī minimālā pensija tik ļoti tuvināties vidējam pensijas apmēram, kad cilvēks vairs nav motivēts veikt iemaksas.

Tad jau mēs nākotnē pāriesim pie pensijas atkarībā no darba stāža, kad cilvēkam būs galvenais uzkrāt darba stāžu un dabūt atbilstošu minimālo pensiju," sacīja ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska.

Šobrīd nākamā gada budžeta kontekstā Saeimā skata Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus, kas paredz nākamgad pensiju bāzi noteikt 136 eiro apmērā. Pielīdzinot to 25% no ienākumu mediānas 2018. gadā. Lai arī jaunais regulējums situāciju uzlabo, tas tāpat nav pietiekams, uzskata tiesībsargs. Tam piekrīt arī valdībā. Tomēr ir jāizvērtē citi faktori, kuri var ietekmēt personas labklājības līmeni, stāstīja Ministru kabineta pārstāve Aiga Ābele.

"Satversmes 109. pantā noteiktās tiesības uz sociālo nodrošinājumu nenosaka personām tiesības uz konkrētu pensijas apmēru un dod valstij plašas iespējas šo tiesību konkretizēšanai. Pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai un citu personu tiesību nodrošināšanai ir būtiski sabalansēt valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumus un izdevumus," viņa norādīja.

Ābele uzsvēra, ka visas sabiedrības interesēs ir, lai minimālās pensijas apmērs nevirzās tuvāk vidējās pensijas apmēram, kas ir virs 300 eiro.

Arī Saeima uzskata, ka vecuma pensijas bāze neatbilst Satversmei (lietās par garantēto minimālo ienākumu un sociālā nodrošinājuma pabalstu tiesa sprieda, ka jautājums ir tik svarīgs, ka par to jālemj Saeimai). 

"Garantētā minimālā ienākuma lieta ir atšķirīga tajā ziņā, ka tur jautājums, kas tika skarts, bija pamatvajadzību nodrošināšana. Kā jau Ministru kabinetā norādīja, ka minimālās pensijas mērķis nav nodrošināt personu pamatvajadzības. Līdz ar to nav viennozīmīgi nosakāms, ka šis slieksnis ir jānosaka likumdevējam," komentēja Saeimas pārstāvis Mārtiņš Birģelis.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, septembrī vecuma pensiju minimālās bāzes apmērā saņēma 64 762 cilvēki. Tie ir 14,5% no visiem vecuma pensijas saņēmējiem.

Satversmes tiesas sēde turpināsies ceturtdien.

KONTEKSTS:

Pēc tiesībsarga uzvaras Satversmes tiesā nākamgad pieaugs garantētā minimālā ienākuma apmērs. Tāpat Satversmes tiesa šogad atzinusi – arī sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem ir nepietiekams un to nāksies palielināt. Un arī norma, kas nosaka ienākumu līmeni trūcīgā statusa noteikšanai, neesot atbilstoša Satversmei. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt