Dienas notikumu apskats

Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs Lielbritānijā runā par Latvijas pilsoņu turpmāko statusu

Dienas notikumu apskats

Latvijā pērn samazinājusies noziedzība, bet policijai daudz darba kvalitātes uzlabošanai

Pielaides valsts noslēpumam anulēšanas kārtība neatbilst Satversmei, lemj tiesa

Satversmes tiesa saskata robus valsts noslēpuma likumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu Satversmei kārtību, kādā pieeju valsts noslēpumam zaudējis cilvēks var pārsūdzēt speciālās atļaujas zaudēšanu. Tāpat Satversmes tiesa atzinusi, ka Satversmei neatbilst likuma norma, kas liedz speciālo atļauju zaudējušam cilvēkam vēlāk to atgūt.  Saeimai uzdots līdz 2018.gada 1.jūlijam Satversmei neatbilstošos likumus grozīt, informēja tiesā.

Lieta pēc skandāla lidostā 

Lieta tika ierosināta pēc Raimonda Lazdiņa konstitucionālās sūdzības, kurā norādīts, ka sūdzības iesniedzējam ir anulēta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, tāpēc viņam bija jāpamet valsts akciju sabiedrības Drošības departamenta direktora amats.

Viņš bija zaudējis speciālo atļauju skandālā par pretlikumīgu telefonsarunu noklausīšanos lidostā, un viņam bija jāpamet šis amats 2013.gadā.

Lazdiņš pārsūdzēja Drošības policijas lēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram un vēlāk ģenerālprokuroram. Ģenerālprokurors lēmumu atstāja spēkā, un tas vairs nav pārsūdzams.

Lazdiņa advokāts Lauris Liepa pēc sprieduma paziņošanas pauda pārliecību, ka šis spriedums dos iespēju cilvēkiem aizstāvēt savas tiesības uz pielaides atkārtotu saņemšanu. Liepa norādīja, ka speciālās atļaujas anulēšana jāvērtē tiesai, nevis ģenerālprokuroram.

Avokāts Lauris Liepa
00:00 / 00:34
Lejuplādēt

“Jo neviens cits tik labi kā tiesa nevar novērtēt abu strīdā iesaistīto pušu argumentus. Ja jūs gribat tādu aktuālu piemēru, mēs redzam, ka ASV šobrīd nepārdomāti, strauji, politiski motivēti, bet prettiesiski lēmumi tiek apturēti, tieši pateicoties neatkarīgai tiesai, nevis kādai citai institūcijai,” sacīja Liepa.

Viņš uzsvēra, ka spriedums ļaus cilvēkiem aizstāvēt savas tiesības uz atkārtotu speciālās atļaujas saņemšanu. Uz jautājumu, vai to darīs arī Raimonds Lazdiņš, Liepa gan nespēja atbildēt, norādot, ka vispirms būtu jāzina pielaides anulēšanas iemesli.

Otrs Raimonda Lazdiņa pārstāvis lietā zvērināta advokāta palīgs Mārtiņš Pētersons uzsvēra, ka spriedumā tiesa vairākkārt arī norādījusi uz tiesībām tikt uzklausītam pielaides anulēšanas pārsūdzēšanas procesā. Tas nozīmē, ka Saeimai būs jāparedz iespēja cilvēkam noskaidrot iemeslus, kādēļ pielaide anulēta, uzskata Pētersons.

“Tā nebūs uzklausīšana, ja šie iemesli vismaz kādā apjomā nebūs atklāti personai. Līdz ar to arī šie paši principi būs jāietver jaunajā regulējumā, kas Saeimai ir jāizstrādā līdz nākamā gada jūlijam. Manuprāt, arī tā problēma tiks atrisināta," sacīja advokāts. 

Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis gan norādīja, ka jau šobrīd personas vismaz daļēji tiekot informētas par cēloņiem, kādēļ pielaide tikusi anulēta. Tiesa gan norādījusi, ka to neregulē neviens publiski pieejams normatīvais akts.

Komentējot spriedumu kopumā, Maizītis noteica, ka spriedumam ir likuma spēks un tas jāievēro. Viņš gan uzsvēra, ka pielaides piešķiršanas nosacījumi netiks mainīti.

“Šie visi jautājumi skar procesuālo kārtību, kādā tiek veiktas pārbaudes, bet nevis būtību, kāda ir katra konkrētā situācija ar katru konkrēto personu. Procesuālo kārtību var pilnveidot, var mainīt, bet tas, es gribētu uzsvērt, neskar būtību, vai katra konkrētā persona var vai nevar strādāt ar valsts noslēpumu,” sacīja Maizītis.

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere norāda, ka likuma labojumus Saeima varēs izstrādāt pati vai arī uzdot to darīt Ministru kabinetam.

Tiesības uz privāto dzīvi un nodarbošanos

Tiesa secināja, ka neviena no apstrīdētajām normām neierobežo pieteikuma iesniedzējam Satversmes 96.pantā noteiktās pamattiesības uz privāto dzīvi.

Saistībā ar Satversmes 106.pantā pirmajā teikumā garantētajām tiesībām brīvi izvēlēties un saglabāt darbavietu  tiesa secināja, ka leģitīmais mērķis personai liegt saglabāt esošo darbavietu, kā arī turpmāk brīvi izvēlēties darbavietu speciālās atļaujas anulēšanas gadījumā ir saistīts ar nepieciešamību aizsargāt sabiedrības drošību. Proti, likumdevēja mērķis bija novērst tādu iespēju, ka valsts noslēpumam piekļūst persona, kura varētu apdraudēt valsts drošības intereses.

Attiecībā uz tiesībām saglabāt darbavietu šajā gadījumā prioritāte piešķirama valsts un sabiedrības drošības interesēm, un ierobežojums attiecībā uz personas pamattiesībām saglabāt darbavietu ir samērīgs. Tāpēc šāds ierobežojums atbilst Satversmei.

Savukārt ar liegumu turpmāk saņemt speciālo atļauju, kas ierobežo tiesības brīvi izvēlēties darbavietu, lai gan ir leģitīma mērķa sasniegšanai, tomēr ir iespējams aizsargāt valsts drošības intereses ar personas tiesību mazāku ierobežošanu. Piemēram, var paredzēt noteiktus gadījumus, kad pieļaujama atkārtota pretendēšana uz speciālo atļauju, vai termiņu, pēc kura beigām var atkārtoti pretendēt uz speciālo atļauju.

Tāpēc vispārējs beztermiņa liegums pēc speciālās atļaujas anulēšanas to saņemt atkārtoti nesamērīgi ierobežo personas tiesības brīvi izvēlēties darbavietu un ir neatbilstošs Satversmei.

Tiesības uz taisnīgu tiesu

Satversmes tiesa norāda, ka pieeja valsts noslēpumam neietilpst jebkura cilvēka tiesībās un valstij ir plaša rīcības brīvība valsts noslēpuma aizsardzībai. Tomēr tas nenozīmē, ka šajā procesā netiktu ierobežotas tādas personu subjektīvās tiesības un likumiskās intereses, kuras noteiktas Satversmes 92.pantā par tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Tiesiskajā realitātē speciālās atļaujas anulēšana var ierobežot personas pamattiesības.

Satversmes tiesas ieskatā, personai nodarbošanās izvēles tiesību ierobežojuma gadījumā jābūt iespējai aizstāvēt savas tiesības Satversmei atbilstošā veidā.

Tā kā personai speciālās atļaujas anulēšanu iespējams pārsūdzēt tikai SAB direktoram un vēlāk ģenerālprokuroram, netiek nodrošināta pieeja “tiesai” šā vārda institucionālajā nozīmē. Papildus tam netiek nodrošinātas Satversmei atbilstošas procesuālās tiesības, jo personai var nebūt pieejama informācija par to, kādas valsts drošības iestāžu šaubas tai jāatspēko.

Līdz ar to tiesības uz taisnīgu tiesu tiek liegtas pēc būtības, secina Satversmes tiesa.

Attiecībā uz lēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu ST nolēma atzīt likuma normu, ka "ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams", par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošu no 2018.gada 1.jūlija.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājies spēkā tā pasludināšanas brīdī.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti