Solidaritātes nodokļa likums stājās spēkā pagājušā gada sākumā. Tas paredz atsevišķu maksājumu valsts budžetā tiem, kuru atalgojums ir nedaudz lielāks par vidēji četriem tūkstošiem eiro mēnesī. Drīz pēc likuma pieņemšanas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vērsās pie saviem biedriem, aicinot viņus jauno normu apstrīdēt Satversmes tiesā. Kā pirmo kopīgā procesā Satversmes tiesa sākusi izskatīt 37 fizisko personu jeb darba ņēmēju pieteikumu.
Pieteicēju pārstāve zvērināta advokāte Alise Leškoviča pauda viedokli, ka pat valsts iestādes īsti nesaprot, vai šis maksājums lielo algu saņēmējiem uztverams kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai sociālā iemaksa.
Uzrunājot tiesu, prasītāju pārstāve norādīja, ka solidaritātes nodokļa mērķis esot sociālās aizsardzības vajadzību finansēšana, tāpēc tas uzskatāms par sociālo iemaksu. Tas savukārt nostādot nodokļa maksātājus nevienlīdzīgā pozīcijā, jo viņi nesaņem maksājumiem atbilstīgus sociālos labumus.
“Ja kaut kas izskatās pēc pīles, staigā kā pīle, runā kā pīle, tā ir pīle, un šeit ir tā pati situācija. No vidusmēra nodokļu maksātāja skatupunkta - tā ir sociālā iemaksa,” sacīja Leškoviča.
Saeima, kas izdevusi apstrīdēto likuma normu, tam iebilst.
“No solidaritātes nodokļa maksājumiem neizriet personiskas tiesības pieprasīt sociālās apdrošināšanas un arī nekādus citus sociālās palīdzības pakalpojumus no pamatbudžeta,” pauda Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Ilze Tralmaka.
Savukārt Finanšu ministrijas pārstāvis Mārtiņš Brencis norādīja, ka tēze, ka virs sociālajiem griestiem šis nodoklis atkal jāuzskata par sociālajām iemaksām, nozīmē, “ka mēs runājam par atgriešanos pie lielajiem pabalstiem, lielajām māmiņalgām un tamlīdzīgi, kas noplicinātu sociālo budžetu, tai skaitā – pensionāriem”.
“Ja cilvēks lasa dokumentus, viņš brīnišķīgi saprot, kas tur ir rakstīts par darbaspēka ienākuma aplikšanu ar specifisku nodokli - solidaritātes nodokli; acīmredzot nav bijusi vēlme izprast likumu,” pauda Brencis.
Sēde turpināsies trešdien, 6.septembrī, kad uz to aicināts arī bijušais finanšu, tagad labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), pašreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība), kā arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”), kurš iepriekš vadīja Saeimas Budžeta un finanšu komisiju.
Ar līdzīgu prasību Satversmes tiesā vērsušies arī uzņēmēji, bet juridisko personu pieteikumi tiks izskatīti atsevišķā procesā.
Pērn valsts ienākumi no solidaritātes nodokļa bijuši aptuveni 25 miljoni, bet šogad – jau gandrīz 40 miljoni eiro.
