Līdz ar lēmumu mazākumtautību skolās pakāpeniski pāriet uz mācībām tikai valsts valodā Saeima arī lēma aizliegt studijas augstskolās krievu valodā. Tas ietekmēja vairākas augstākās izglītības iestādes un vairākus tūkstošus studentu.
Šos likuma grozījumus apstrīd vairāki “Saskaņas” deputāti, un to, kuram taisnība, attālinātā režīmā izšķirs Satversmes tiesa.
Pārmetumi likumdevējam ir vairāki, sākot ar to, kā likuma izmaiņas virzītas, līdz dažādām detaļām.
“Izmaiņas likumā ministrs iesniedza tikai uz 3. lasījumu, atbildīgajā komisijā norādot, ka tie ir tikai nebūtiski, tehniski grozījumi,” norādīja zvērināta advokāte, pieteikuma iesniedzēju pārstāve Inese Nikuļceva.
“Saskaņas” deputāti uzskata, ka grozījumi netika plaši izdiskutēti, turklāt augstskolām tā esot bijusi veiksmīga biznesa niša, kas tagad nesamērīgi apturēta pavisam.
“Tādējādi tiek ierobežotas gan augstskolas, gan studenti. Un būtībā tiek ierobežota viņu spēja un vēlme pēc nākotnes profesijas,” skaidroja Nikuļceva.
Izmaiņas likumā atļauj mācīt kādā no Eiropas Savienības valodām ārzemju studentus, kas studē Latvijā, un arī vietējie studenti drīkst apgūt studiju saturu kādā citā Eiropas Savienības valodā, bet ne vairāk kā vienu piekto daļu no kursiem.
Vēršanos pret krievu valodu advokāte sauc par diskrimināciju.
Saeimas pārstāvis pārmetumus noraida un norāda uz šī parlamenta lēmuma vēsturisko nozīmi.
“Mēs runājam par 20 gadu periodu, kura ietvaros mērķtiecīgi un pakāpeniski valsts ir virzījusi pāreju izglītības jomā uz valsts valodas lietošanu izglītības procesā. Tāpēc latviešu valodas aizsardzībā šīs reformas nepieciešamība ir noteikta ne vien normatīvajos aktos, bet arī vairākos politikas plānošanas dokumentos,” pauda zvērināts advokāts, Saeimas pārstāvis Sandis Bērtaitis.
Šī bija pirmā attālinātā sēde, sekos vēl nākamās, kad uzklausīs iesaistītās puses, un tikai pēc tam tiesa varēs pieņemt lēmumu.
Strīdā par pāreju uz mācībām latviešu valodā pamatskolas un vidusskolas posmā tiesa atzina, ka mācīšanās tikai latviešu valodā atbilst Satversmei.
