Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Pāreja uz mācībām valsts valodā atbilst Satversmei

Satversmes tiesa: Pāreja uz mācībām valsts valodā atbilst Satversmei

Satversmes tiesa otrdien, 23. aprīlī, par atbilstošām valsts konstitūcijai atzina Izglītības likuma normas, kas paredz pāreju uz mācībām vidusskolā tikai latviešu valodā.

ĪSUMĀ:

  • Satversmes tiesa nosprieda, ka apstrīdētās normas atbilst konstitūcijai;
  • Ziemele: spriedums ļāvis tiesnešiem paraudzīties uz Latvijas sabiedrību plašāk;
  • "Saskaņas" frakcija: spriedums izraisa nožēlu;

Pirmdien Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā, kas ierosināta par Izglītības likuma normām, paredzot pāreju uz mācībām vidusskolā tikai latviešu valodā. Iepriekš apstrīdētās normas nosaka, ka vispārējo izglītību un profesionālo izglītību iegūst valsts valodā, bet skolas var papildus ieviest mācību priekšmetus, tostarp mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu. Tiesā šo normu apstrīdēja partijas „Saskaņa” deputāti, uzskatot, ka tā diskriminē mazākumtautības.

Satversmes tiesa nosprieda, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 114. pantam un 91. panta otrajam teikumam. Satversmes tiesa izbeidza lietu par grozījumu atbilstību Satversmes 112. pantam. Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, un stājies spēkā pasludināšanas brīdī.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele preses konfertencē žurnālistiem norādīja, ka spriedums bijis ievērojams arī ar to, ka tiesnešiem bija nepieciešams paraudzīties uz Latvijas sabiedrību plašāk. "Viena no [Latvijas] pamatvērtībām ir valsts valoda. Ir pietiekami daudz vilkmju, kas nesekmē vienoto diskursu. Ir tendences katram dzīvot savā stūrītī. Mēs saskatījām to, ka izglītības likuma grozījumi ir vēl viens solis, lai veicinātu to, ka ikvienam pilsonim un iedzīvotājam tiek nodrošināts tāds valodas zināšanu un spēju līmenis, lai varētu iegūt gan informāciju, gan arī iesaistīties demogrāfiskajā diskursā," teica Ziemele.

Ziemele arī norādīja, ka Latvijā ir sarežģīti izšķirt starp tiem krieviski runājošajiem mazākumtaubību pārstāvjiem, kuru priekšteči šeit dzīvojuši līdz okupācijai un starp tiem, kas ir padomju laika imigranti. "Ar šādu spriedumu Satversmes tiesa ir noskauidrojusi būtiskus elementus. Beidzot izveidosies iespēja, ka vidusskolu beidzēji varēs piedalīties debatēs [pat Latvijas valsti]. Tas ir pats būtiskākais," sacīja Ziemele.

"Saskaņa": Satversmes tiesas spriedums izraisa nožēlu

Savukārt partijas "Saskaņa"  Saeimas frakciju paziņojumā presei norāda, ka Satversmes tiesas spriedums izraisa nožēlu un tiesa ir ignorējusi argumentētu kritiku, vecāku, profesionālu izglītības darbinieku un starptautisku organizāciju bažas.

“Mēs rūpīgi izpētīsim visu sprieduma tekstu un lemsim, kā rīkoties tālāk,” teica Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāts Boriss Cilevičs, kurš Satversmes tiesā pārstāvēja prasības iesniedzējus. “Taču ir skaidrs jau tagad: par lielu nožēlu, Satversmes tiesa ir solidarizējusies ar valdošo politisko eliti un ir uzņēmusies daļu atbildības par politizētu un nepamatotu reformu. Izglītības sistēma atšķirīgi funkcionēs de jure un de facto. Uz papīra būs mundras atskaites par reformas ieviešanu, bet praksē bērni kļūs par nepārdomāta eksperimenta upuriem. Diemžēl tiesneši nesadzirdēja argumentus, ko prasības izskatīšanas gaitā minēja skolu direktori un pedagogi. Skolās trūkst skolotāju. Pedagogi, kuriem dzimtā ir latviešu valoda, netiecas mācīt nacionālo mazākumtautību skolās. Laiks, kas atvēlēts mācību priekšmetu apguvei, tiks veltīts latviešu valodas apguvei. Reformas īstenošana neizbēgami novedīs pie izglītības kvalitātes pazemināšanās un,  atbilstoši tam, pie konkurētspējas pazemināšanās lielai daļai skolu beidzēju," pauda Cilevičs.

"Saskaņa" uzskata, ka skolas izglītības nepilnvērtīgu apguvi vecāki kompensēs, pieņemot privātskolotājus. Bērniem, kuru vecāki  nevar atļauties tādus izdevumus, aizvērsies sociālie lifti, piemēram, bezmaksas augstākās izglītības iespēja. Tādējādi dzimtā valoda būs vēl nozīmīgāks faktors sociālās atsvešinātības un segregācijas riskiem, uzskata "Saskaņa".

Lieta bija ierosināta pēc partijas "Saskaņas" 12. Saeimas frakcijas deputātu Borisa Cileviča, Igora Pimenova, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Sergeja Potapkina, Ivara Zariņa, Romana Miloslavska, Jeļenas Lazarevas, Jūlijas Stepaņenko, Andra Morozova, Jāņa Urbanoviča, Raimonda Rubika, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona, Vitālija Orlova, Mihaila Zemļinska, Igora Zujeva, Sergeja Mirska un Sergeja Dolgopolova iesnieguma.

Tikmēr bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Jaunā Vienotība"), kura laikā parlaments atbalstīja likuma izmaiņas, saka – Satversmes tiesas lēmums ir vēsturisks un, viņaprāt, diskusijām par to, vai šādas reformas ir nepieciešamas, beidzot pieliekams punkts. "Par rezultātu es esmu ļoti gandarīts, un, man liekas, tas ļoti daudziem Latvijā dos signālu, ka šī tomēr ir Latvija un Latvijā pilnu izglītības ciklu var iegūt latviešu valodā. Mums ir jāiet uz nacionālu izglītības sistēmu, jo līdzšinējā veidoja divkopienu valsti ar visām tām integrācijas problēmām, kādas mums pastāv," norādīja Šadurskis.

Satversmes tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams. Tomēr tas attiecināms vien uz valsts un pašvaldību dibinātām skolām. Par mācību valodu privātās izglītības iestādēs tiesa vēl lems, izskatot vairāku bērnu vecāku pieteiktas sūdzības.

Saeima 2018. gada martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020. mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019. mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020. mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9. klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020. mācību gadā valsts pārbaudījumi 9. klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021. mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11. klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti