Septiņu dažādu organizāciju mediķi sēžas pie viena galda, lai apliecinātu, ka atteikums no Satversmes tiesas viņu cīņas sparu nav mazinājis, bet ticību taisnīgumam gan. Rīgas Dzemdību nama ārste Vija Veisa saka, ka mediķi jūtas nesadzirdēti, neaizstāvēti un diskriminēti.
Viņai piekrīt Latvijas ķirurgu asociācijas prezidents Haralds Plaudis, kurš saka, ka nu var paļauties tikai uz sevi un radītāju.
Tikmēr Satversmes tiesas kolēģijas tiesnesis Jānis Neimanis, kurš skatīja šo pieteikumu, uzsver, ka pieteikums neesot atbilstoši noformēts, trūkst ārstu darba līgumu ar slimnīcām un arodbiedrību dokumentu, kas apliecinātu, ka viņas tiesīgas pārstāvēt savus biedrus. “Jā, ir jābūt pierādījumiem, un mēs nevaram izprasīt šos pierādījumus. Un pieteikumā nebija pamatots, ka nebūtu bijusi iespēja aizsargāt savas tiesības vispārējā tiesā,” skaidro Neimanis.
Tajā pašā laikā līdzīgs iesniegums par pagarināto darba laiku mediķiem, ko tiesā iesniedza tiesībsargs, ir pieņemts izskatīšanai.
Mediķi gan savā pieteikumā lūdza atlīdzināt visas nostrādātās virsstundas dubultā jau no tā brīža, kad norma stājās spēkā. Tie būtu papildu 30 miljoni eiro par katru gadu, un veselības ministre jau toreiz pauda, ka ārstiem labvēlīga sprieduma rezultātā veselības budžets bankrotētu.
Satversmes tiesā gan noliedz, ka tas ietekmējis lēmumu: “Šādas budžeta intereses tiek ņemtas vērā, bet to, vai norma atbilst Satversmei, tas neietekmē. Neatkarīgi no tā, kāds ir iespaids uz valsts budžetu.”
Tikmēr mediķu centieni jebkādā tiesā atzīt pagarināto normālo darba laiku par Satversmei neatbilstošu no 1.jūlija būs bezjēdzīgi, jo stājas spēkā Saeimas pieņemtie likuma grozījumi. Tajos grozīta viņu apstrīdētā likuma panta daļa. Tāpat ar jauno redakciju pakāpeniski tiek samazināts pagarinātais normālais darba laiks un virsstundām piemērots koeficients 1,1. Politiskie komentētāji un mediķi paši gan atzinuši, ka tas ir nevis reāls risinājums, bet darbības imitācija, jo ārsti arī par virsstundām grib dubultu samaksu.
Mediķu advokāts Ivo Klotiņš gan norāda, ka pieņemtie likuma grozījumi neko nemaina un nesakārto un neapmierina mediķu prasības.
Latvijas Ķirurgu asociācijas nākamais solis ir aicināt jau visus kolēģus strādāt tikai Darba likumā noteikto laiku – 168 stundas. “Jo vairāk mēs tādi būsim, jo labāks signāls sabiedrībai un politiķiem,” saka Plaudis.
Jau ziņots, ka tā sauktā pagarinātā normālā darba laika ieviešana bija krīzes laikā pieņemts risinājums. Tas paredz to, ka mediķiem var noteikt darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī. Par papildu stundām nemaksā kā par virsstundām dubultu samaksu, bet gan to pašu likmi, kā par parastām stundām.
Iebilstot pret šādu kārtību, mediķu arodbiedrība martā lēma par mediķu vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku.
