Pieteicēji uzskata, ka Satversmei neatbilst likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktās īrnieku tiesības, proti, ja dzīvoklim vai mājai mainās īpašnieki, jaunajam saimniekam ir saistošs īres līgums. Satversme turpretī paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu.
Skaļākās iebilžu cēlājas ir bankas, kas parādniekiem atņem mājokļus, bet pēc tam tikai secina, ka dzīvokļi izīrēti, un tās nevar ar saviem īpašumiem brīvi rīkoties.
Arguments par šīs normas iespējamo neatbilstību Satversmei ir tas, ka jaunajam īpašniekam šis tiesību ierobežojums ir nesamērīgs - jaunais īpašnieks nespēj savu īpašumu pilnvērtīgi izmantot. Turklāt mēdz būt gadījumi, ka, pērkot īpašumu, nemaz nezina par īres līgumu," stāsta Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
Kā viens no piedāvātajiem risinājumiem ir tas, ka īres līgumi jāreģistrē Zemesgrāmatā, lai par tiem var zināt. Tajā pašā laikā arī norādīts, ka īrnieka aizsardzība mūsdienās, kad pēc denacionalizācijas pagājis 20 gadu, vairs neesot tik aktuāla.
Šos argumentus un citus, ieskaitot Saeimas, kas ir par labu normas atstāšanai šādā redakcijā, Satversmes tiesa izspriedīs mēneša laikā līdz 9.jūlijam," norāda Līna Kovalevska.
