Kriminālprocesa un civilprocesa likumi ir sakārtoti atbilstoši Satversmei, savukārt ekonomiku un nodokļu politiku regulējošo tiesību normu saderībā ar valsts pamatlikumā teikto vērojamas problēmas. Tā pērn saņemto augsto iesniegumu īpatsvaru šo strīdu risināšanā skaidro Satversmes tiesā.
“Ko nozīmē laba likumdošanas prakse? Lēnām, izsvērti, uzklausot nozaru ekspertus, uzklausot ieinteresētās personas, nevis ķeksītim, bet pēc būtības, no visiem ierobežojošajiem risinājumiem atrast vismazāk ierobežojošos risinājumus... Bet mums ir jāsaprot, ka tā dzīve mūs dzen uz priekšu,” saka Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniece Sanita Osipova.
Tiesā atzīst – kļūdas tiekot pieļautas jau likumdošanas līmenī. Izmaiņas ir sasteigtas, un netiek vērtēts, cik lielā mērā pieņemtā norma saskan ar Satversmi.
“Tā ir daļa no Latvijas sabiedrības izglītības un satura pakāpeniskas evolūcijas. Es neteiktu, ka tas ir neizskaidrojams. Ja jūs nākat no sabiedrības, kur tiesību virsvadība nebija atskaites punkts, izveidot to par normu, kur mēs primāri domājam par tiesību virsvadību, kur cilvēka cieņa ir pamatā, tas prasa laiku. Es piekristu, ka vajadzētu nākamo kvalitātes līmeni,” norāda Satversmes tiesas priekšsēdētāja Inese Ziemele.
Tikmēr iedzīvotāju vēlme problēmas risināt Satversmes tiesā ir augsta.
Pērn Satversmes tiesā saņemti 390 iesniegumi, taču jau sākotnēji 183 no tiem tika atzīti par neatbilstošiem. Savukārt jau pašas tiesas kolēģijā, izskatot atlikušos 207 iesniegumus, lietas ierosinātas vien 35 gadījumos, kur par neatbilstošām Satversmei atzītas 11 tiesību normas.
Lielais atbirums saistīts ar dažādiem iemesliem – neprecīzi un nepilnīgi aizpildītiem iesniegumiem, kā arī ar pašu lietu nepiekritību konstitucionālajai tiesai. Lai izvairītos no neprecizitātēm, Satversmes tiesa sabiedrībai sagatavojusi īpašu informatīvo materiālu, kā precīzi noformēt iesniegumus.
