Apstrīdētā Robežsardzes likuma norma paredz, ka robežsargiem aizliegts apvienoties arodbiedrībās, organizēt streikus un piedalīties tajos.
Satversmes tiesa atzina, ka streiku ierobežojumiem ir leģitīms mērķis, taču tas jau ietverts citā Robežsardzes likumā normā, kas aizliedz rīkot un piedalīties streikos. Savukārt ierobežojums apvienoties arodbiedrībās ir nesamērīgs, secināja tiesa.
Satversmes paredz, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās, bet valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.
Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētajā normā paredzētais aizliegums robežsargiem dibināt arodbiedrības ir nesamērīgs un sabiedrībā nepastāv vajadzība pēc tāda ierobežojuma.
Satversmes tiesa norādīja, ka likumdevējam ir pienākums pieņemt tādus tiesību aktus, kas ļautu personām apvienoties arodbiedrībās un tādējādi īstenot savu biedrošanās brīvību.
Taču, ņemot vērā valsts dienesta lomu un uzdevumus, valsts ir tiesīga vienpusēji regulēt dienestā esošo personu tiesības un pienākumus. Tomēr, reglamentējot tiesiskās attiecības valsts dienestā, likumdevējs ir tiesīgs noteikt tikai tādus pamattiesību ierobežojumus, kas dienesta attiecībās ir nepieciešami.
Satversmes tiesa atzina, ka leģitīmo mērķi – nodrošināt robežsardzes darbību - ir iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, Robežsardzes likumā ir ietverts absolūtais aizliegums robežsargiem organizēt streikus un piedalīties tajos.
Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo pamattiesības un tādējādi neatbilst Satversmei.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā oficiālās publicēšanas dienā.
