Pašlaik par darbu valsts svētku dienās amatpersonām paredzēta piemaksa 100% apmērā vai piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam citā nedēļas dienā. Vienlaikus paredzēts izņēmums attiecībā uz karavīriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.
- Satversmes 91. panta pirmais teikums:
“Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.”
- Satversmes 107. pants:
“Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.”
Administratīvās rajona tiesas, uzskatot to par neatbilstību Satversmes 91. un 107. pantam, vērsās Satversmes tiesā.
Satversmes tiesa atgādināja, ka valsts svētku dienas uzsver svarīgākos valsti veidojošos notikumus, tādējādi uzturot un spēcinot Latvijas iedzīvotāju kopīgo vēsturisko atmiņu un valstisko apziņu. Valsts svētku dienas izceļ vērtības, kas kopīgas visai sabiedrībai. To godāšana un svētku tradīciju nodošana no paaudzes paaudzē stiprina nacionālo identitāti.
No Satversmes 107. panta kopsakarā ar Latvijas starptautiskajām saistībām izriet, ka valsts svētku dienām pamatā ir jābūt brīvdienām, turklāt – apmaksātām brīvdienām. Darbs valsts svētku dienās ir pieļaujams vien īpašos gadījumos, norādīja tiesa.
Tāpēc darbs valsts svētku dienās ir jānošķir no darba jebkurās citās dienās. Tālab arī dienesta amatpersonām samaksa par valsts svētku dienās veiktu darbu nevar būt tāda pati, kāda tā noteikta par darbu citās darba dienās. Līdz ar to darbs valsts svētku dienās ir papildus jākompensē, norādīja ST.
Atbilstošai samaksai par darbu valsts svētku dienās ir jāpilda ne vien paveikto darbu atlīdzinoša funkcija, bet arī kompensējoša funkcija.
Taču attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem ir apstrīdēta minētā norma, samaksa nav atbilstoša, proti, tā nepilda kompensējošu funkciju saistībā ar darbu tieši valsts svētku dienās.
Satversmes tiesa arī norādīja, ka dienesta amatpersonu strādāšana valsts svētku dienās citstarp ļauj citiem nodarbinātajiem baudīt apmaksātu atpūtu.
Tas, ka dienesta amatpersonām netiek kompensēts darbs valsts svētku dienās, nekādi nevarot veicināt valsts drošību vai sabiedrības labklājību vai arī veicināt nepārtrauktu dienesta pienākumu pildīšanu.
Līdz ar to apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz dienesta amatpersonai tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, neatbilst Satversmes 107. pantam.
Attiecībā uz konkrētajām personām, saistībā ar kurām skatīta šī lieta, likuma normu uzskata par spēkā neesošu no aizskāruma rašanās brīža. Savukārt attiecībā uz citām personām apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz dienesta amatpersonu tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, zaudē spēku no 2023. gada 1. janvāra.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
