Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Arodbiedrību mītiņš paiet mierīgi

Panorāma

Iesaka optimizēt Privatizācijas aģentūru

LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena

Satversmes sapulces sasaukšanas diena šogad paliek ēnā

1. maijs ir viena no nozīmīgākajām dienām Latvijas vēsturē, un ne jau Darba svētku dēļ, bet gan tādēļ, ka 1920.gadā šajā dienā uz pirmo sēdi kopā sanāca jaunās Latvijas valsts pirmais vēlētais parlaments - Satversmes Sapulce. Tā izstrādāja valsts galveno dokumentu - konstitūciju. Tomēr nekādi oficiāli atceres pasākumi svētdien nenotika.  

1.maijā joprojām daudz vairāk runājam par Darba svētkiem, nevis Satversmes sapulces sasaukšanas dienu, kam valsts dzīvē patiešām bija būtiska loma, uzsver vēsturnieks Juris Ciganovs.

Satversmes sapulce ielika tiesiskos pamatus jaunajai valstij, ko nodibināja jau 1918.gada 18. novembrī. Tā pieņēma valsts pamatlikumu – Satversmi, nosakot, ka Latvija ir neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu un, valsts vara pieder Latvijas tautai.

“Valsts bez tādas nevar eksistēt.[..] Vajadzēja izdarīt pēc iespējas ātrāk, lai Satversmes sapulce sāk darboties, lai sāktu veidoties Latvijas valsts likumīgais pamats. Bet no otra puses, arī toreiz starpkaru periodā tas nebija labs datums. Datuma izvēles ziņā. Jo 1. maijs ir Darba svētki. Sociāldemokrāti toreiz bija lielākā Saeimas frakcija, arī Satversmes sapulcē viņi bija krietni pārstāvēti,” stāsta Ciganovs.

“Darba svētki parasti aizēnoja to Satversmes sanākšanas gadadienu. Mūsdienās laikam ir tas pats,” viņš pieļauj.

Satversmes sapulces vēlēšanās 1920. gada aprīlī noritēja ļoti smagos apstākļos. Nupat bija beidzies karš, bet miers ar padomju Krieviju vēl nebija noslēgts. Tautas aktivitāte bija milzīga. Nobalsot aizgāja gandrīz 85% no balsstiesīgajiem. Vēlākajās Saeimas vēlēšanās tik liels skaits balsotāju vairs nebija.

Satversmes sapulce apstiprināja Latvijas valsts simbolus – karogu, ģerboni un himnu. Par Satversmes sapulces priekšsēdētāju, tolaik  faktisko valsts galvu, ievēlēja Jāni Čaksti.

Šajā dienā, it īpaši apaļajās gadskārtās, tradicionāli tiek godināta valsts dibinātāju piemiņa. Otrajos Meža kapos valstsvīri  un valsts sievas nāk nolikt ziedus. Šogad, svētdien, 1.maijā,  pie Satversmes sapulces priekšsēdētāja un pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa, nolikts mazs, vientulīgs ziedu pušķītis.

Šogad šajā dienā nebija nekādu oficiālu pasākumu. Valsts prezidenta kanceleja tikai izplatīja Raimonda Vējoņa apsveikumu, bet Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība")  un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) sociālajos tīklos ierakstīja vienu teikumu.

Tas, ka vēstures faktam pievērsta tik maza uzmanība, nedara godu politiķiem, piekrīt arī vēsturnieks Juris Ciganovs.

“Tādu datumu vajadzētu atcerēties. It sevišķi cilvēkiem, kas sēž tajā pašā mājā, kurā 1920.gada 1.maijā sanāca Satversmes sapulce uz pirmo sēdi. Tā ir mūsdienu Saeimas ēka,” saka vēsturnieks.  

To, ka Satversmes sapulces sasaukšanas diena paliek ēnā, ietekmē arī tas, ka tūdaļ būs otra valsts svētku diena. 4. maijs - Neatkarības atjaunošanas diena, ko parasti svin ar vērienu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt