Panorāma

IZM plāno izmaiņas doktora grāda piešķiršanas kārtībā

Panorāma

Kā Latvijas lauksaimnieki dalīs naudu

Saeimā apspriež Satversmes preambulu

Satversmes preambulas projekts: Konceptuāls atbalsts ar SC iebildumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Latvijas Satversmei būtu nepieciešama paplašināta preambula jeb priekšvārds, un par pamatu tai varētu būt Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāja Egila Levita sagatavotais projekts.

Par to piektdien konceptuāli vienojās Saeimas Juridiskās komisijas deputātu vairākums. Tiesa gan, pirms oktobra beigās paredzētās konferences par preambulas nepieciešamību un saturu Saeima pie konstitūcijas ievada vēl neķersies.

Satversmes preambulas projekta autors Egils Levits piektdien Saeimas deputātiem pauda viedokli, ka Latvijā diskusija par valsts mērķiem būtu jo sevišķi svarīga vājās valstiskās apziņas dēļ. Tāpēc iespējamās preambulas apspriešana to varētu veicināt. Levita piedāvājumā minēti trīs Satversmes virsmērķi: latviešu nācijas pastāvēšana cauri gadsimtiem, latviešu valodas un kultūras saglabāšana un attīstība, kā arī katra cilvēka un visas tautas labklājība.

Valdošās koalīcijas pārstāvji Juridiskās komisijas sēdē pauda konceptuālu piekrišanu preambulai, un viņiem pievienojās arī Zaļo un Zemnieku savienība. Tās pārstāve Dana Reizniece-Ozola gan norādīja arī uz iespējamajiem priekšvēlēšanu gada riskiem. „Ir svarīgs jautājums, kā notiks diskusija par šo jautājumu. Un mūsu mērķis, lai patiešām būtu diskusija, kas nepārvērstos par cīņu – par sabiedrisku cīņu un politisku cīņu,” sacīja Reizniece – Ozola.

„Mēs katru dienu sastopamies ar to, ka cilvēki jūtas nedroši, mums jāstiprina valsts nācijas apziņas,” pauda Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa („Vienotība”).

Lielākās opozīcijas frakcijas „Saskaņas centrs" deputāts Andrejs Elksniņš pret preambulu bija noskaņots kritiskāk. Viņš uzsver, ka preambula vairāk šķels, nekā vienos sabiedrību. „Kāpēc pateicoties jaunajai preambulai visi cilvēki zinās, ka Latvija ir tiesiska valsts un ievēros cilvēktiesības? Kā tas ies kopā ar daudzajām ECT lietām un zaudētajām lietām? Vai tie tiešām būs tikai vārdi (..)?” retoriski vaicāja Elksniņš.

Savukārt Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne no „Vienotības" pārmeta preambulas noliedzējiem provokatīvu jautājumu uzdošanu. „Šodien Elksiņa kungs teica, vai no tā mēs būsim paēduši, vai no tā būs lielākas pensijas, vai no tā būs lielākas algas? Tā ir ļoti destruktīva pieeja – sakiet, vai no tā, kas ir rakstīts Satversmes pirmajā pantā cilvēki būs vairāk paēduši, vai no tā būs lielākas pensijas?” retoriski atbildēja Čepāne.

Sēdes noslēgumā izbrīnu par iebildumiem pret ieceri papildināt Satversmi pauda arī Levits. „Mēģinājumi izskaust latviešus no balsstiesībām. Kolēģi, kas tas ir? Tā ir kaut kāda jocība. Skaidrs, ka latvieši kā valsts nācija, kā pamatnācija atrodas Latvijas valsts centrā un Latvijas tautas centrā,” teica Levits.

Tās projekta autors Egils Levits uzsver, ka galvenā preambulas funkcija ir ikvienam pilsonim atklāt, kādi ir valsts pamati, jēga un būtība. „Pilsonim jāzina kādā valstī viņš dzīvo. Preambula uzrunā un pasaka, kādēļ valsts pastāv,” saka Levits.

Saeima līdz šim Satversmi grozījusi 11 reizes. Būtiskākie grozījumi tika pieņemti 1998. gadā, kad konstitūcija tika papildināta ar cilvēktiesību sadaļu.

Levits uzsver, ka preambulas teksts nav negrozāms un par tā pieņemšanu deputāti lems trīs lasījumos.

Pēc referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, vairāki konstitucionālo tiesību eksperti norādīja, ka Satversmē ir jābūt atsevišķai preambulai, kurā tiktu norādīts, kādēļ Latvijas valsts ir dibināta – proti, lai nodrošinātu latviešu nācijas, latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Tagad šāda preambula ir tapusi.

Jau drīzumā Satversmes preambulas apspriešanā tiks iesaistīta plašāka sabiedrība, tiks rīkotas vairākas diskusijas un konferences.

Var prognozēt, ka plašas diskusijas gan starp politiķiem, gan sabiedrībā raisīs ne tikai termina „valstsnācija" iekļaušana preambulā. Arī projektā minētā tēze, ka „latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības ir būtiski veidojušas mūsu identitāti," visticamāk, tiks interpretēta dažādi, un iegūs gan kaismīgus aizstāvjus, gan kategoriskus pretiniekus. Nākamās publiskās diskusijas par preambulu gaidāmas 25.oktobra konferencē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti