Komisija bija plānojusi pirms otrā lasījuma pamatlikuma izmaiņas izdiskutēt ar konstitucionālo tiesību ekspertiem un Saeimas Juridisko biroju, taču uzaicinātās personas šodien ierasties nevarēja. Tomēr deputāti arī kritizēja Juridisko biroju par to, ka tas nav izpildījis tam doto uzdevumu – risināt jautājumu, kā sabiedrība arī nākotnē varētu uzzināt par to, ka parlamenta locekļi ir administratīvi sodīti.
Paši Satversmes grozījumi ir visai lakoniski – tie izslēdz no pamatlikuma pienākumu saņemt Saeimas piekrišanu, lai varētu deputātam uzlikt administratīvu sodu. Pirms otrā lasījuma neviens neiesniedza priekšlikumus pamatlikumam, tomēr šodien Juridiskā komisija bija plānojusi apspriest ar izmaiņām saistītus grozījumus Saeimas Kārtības rullī. Tomēr Saeimas Juridiskā biroja piedāvāto redakciju vairāki deputāti kritizēja kā pārāk tehnisku, piemēram, „Vienotības” pārstāve Solvita Āboltiņa.
"Saeimas Juridiskais birojs īsti nav izpildījis to uzdevumu, par ko mēs vienojāmies Saeimas apakškomsijas sēdē attiecībā uz [Saeimas] Kārtības ruļļa grozījumiem (..)," sacīja Āboltiņa, norādot, ka arvien nav skaidrs, kā sabiedrība uzzinās par administratīvi sodītajiem deputātiem.
Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere, kas pati komisijas sēdē gan nepiedalījās, pēc tās Latvijas Radio pauda neizpratni par politiķu pārmetumiem. "Juridiskais birojs neizstrādā koncepcijas. Koncpetuālais redzējums ir jādod komisijai vai atsevišķiem komisijas deputātiem, un Juridiskais birojs var palīdzēt formulēt un noformulēt [koncepciju], kā to [pilnveidot koncepciju] vislabāk juridiski tehniski izdarīt. Pagaidām konceptuālu redzējumu, kā publiskot šo informāciju, es neesmu saņēmusi. Līdz ar to sagatavot likumu vai sagatavot grozījumus es vienkārši nevaru (..)," saka Meistere, mudinot komisiju diskusijā par grozījumiem vairāk iesaistīt citu juridisko jomu ekspertus un institūcijas. "Tiesību politikas jautājums ir deputātu jautājums," atkārtoti norādot uz deputātu atbildību, piebilda Meistere.
Tomēr Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš no Nacionālās apvienības uzskata, ka Juridiskajam birojam dotais uzdevums bijis nepārprotams un tas esot jāpilda. "(..) Arī deputāti atzīst, lai neradītu aizdomas par to, ka administratīvās atbildības noņemšana dod iespēju deputātam paslēpties [no sabiedrības vērtējuma] (..), [viņi] konceptuāli ir atbalstījuši ideju, ka informācijai ir jābūt publiskotai citā veidā (..)," teica Bērziņš.
Bērziņš gan noraida bažas, ka darba grupu veidošana un diskusijas varētu pārlieku aizkavēt Satversmes grozījumu pieņemšanu. Viņš apgalvo, ka pret pārkāpumu atklāšanu nav iebildis neviens politiskais spēks un tas neesot nosacījums konstitūcijas grozīšanas atbalstam. Iepriekšējās Saeimās administratīvās imunitātes atcelšanai nav pieticis konstitucionālā vairākuma, taču tagad šādus grozījumus atbalsta arī Zaļo un Zemnieku savienība.
