SAB apkopojis pagājušā gada darbības pārskata rezultātus. Satversmes aizsardzības biroja darbības pārskatā apkopota informācija par pretizlūkošanas, kiberdrošības, izlūkošanas un klasificētas informācijas aizsardzības jautājumiem.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Rietumvalstis bijušas vienotas savā reakcijā un palīdzības sniegšanā Ukrainai, norādīts SAB ziņojumā. Viens no Krievijas galvenajiem ārējiem mērķiem pagājušajā gadā bija šķelt šo rietumu attieksmi, lai mazinātu sankciju ietekmi un vājinātu rietumu atbalstu. Tomēr šajā ziņā īpašas informatīvas propagandas kampaņas pret Latviju pagājušajā gadā SAB nav novērojis.
“Krievijas šīs saucamās hibrīdspējas ir pārspīlētas. Pret Latviju tiek veiktas līdzīga rakstura aktivitātes, kiberuzbrukumi vai vēl kādi citi pasākumi līdzīgi kā lielākajā daļā rietumu valstu,” Latvijas Televīzijai sacīja Zviedris.
Kā piemēru SAB direktors minēja pērn notikušās 14. Saeimas vēlēšanas: "Viens no piemēriem, ko es varu minēt, ir pagājušajā gadā notikušās Saeimas vēlēšanas. Mēs redzējām, ka Krievija nemēģināja kaut kādā veidā realizēt vai plānot politiku, attiecīgi Saeimas rezultātu ietekmēšanai. Drīzāk mēs redzējām pietiekami skaidrus pierādījumus tam, ka Krievija reaģēja uz kādiem notikumiem, mēģinot traktēt vai komentēt sev izdevīgā gaismā. Tas, ko mēs redzam, ka arī tas nenes pietiekamu efektu, ir Krievijas vēstniecības Latvijā aktivitātes sociālajos tīklos, kur, balansējot uz robežas ar iejaukšanos mūsu valsts iekšējās lietās, tiek apkopoti un pārpublicēti materiāli, kas skar kaut kādas Latvijas iekšējās problēmas, nievājoši izsakoties par Latviju."
SAB novēroja, ka Krievijas propagandas mediju rakstu saturs priekšvēlēšanu laikā būtiski neatšķīrās no citiem periodiem: Kremļa paustie vēstījumi turpināja veidot negatīvu Latvijas tēlu, nevis izrādīja īpašu atbalstu kādai konkrētai partijai. Prokremlisko mediju mērķauditorija sociālajos tīklos bija Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji, un laika periodā pirms 14. Saeimas vēlēšanām šie mediji fokusējās uz vēstījumiem par krievvalodīgo diskrimināciju.
Kopumā pagājušais gads bijis intensīvs un izaicinājumiem pilns Satversmes aizsardzības birojam.
"Krievijas izraisītais karš Ukrainā arī turpmāk pārbaudīs mūsu spēkus un spēju efektīvi darboties sarežģītos apstākļos," norādīja Zviedris.
Pērn pret Latviju bija vērsts rekordaugsts kiberuzbrukumu skaits. Visintensīvākais valsts vēsturē.
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" reģistrēto un apstrādāto incidentu skaits pieaudzis par 40%. Valsts pārvaldes sektorā informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu ievainojamības meklēšana augusi 7 reizes, bet kopējais uzbrukumu apjoms – četrkāršojies.
Birojs savā pārskatā norādījis, ka nozīmīgs Krievijas izlūkošanas mehānisms un darbības platforma ārvalstīs līdz šim bijusi Krievijas diplomātisko pārstāvniecību piesegā izvietotās izlūkošanas un drošības dienestu rezidentūras.
Reaģējot uz karu Ukrainā, pērn Rietumvalstis īstenoja daudzskaitlīgas izraidīšanas, kā rezultātā darbu ārvalstīs bija spiesti pārtraukt vairāki simti izlūku. Arī no Latvijas izraidīti trīs izlūki, kas strādāja Krievijas vēstniecības Rīgā piesegā.
Zviedris skaidroja: “Ņemot vērā to, ka šīs iespējas ir samazinājušās, šobrīd tas, uz ko mēs vēršam uzmanību vairāk ir Krievijas vai citu valstu pilsoņi, kas varētu realizēt šīs izlūkošanas aktivitātes, iegūstot šāda veida informāciju. Mēs šeit varam runāt par uzņēmējiem, tūristiem, tā sauktajiem nelegāļiem. (..) Šajā situācijā tas, kas ir jāpiemin vēl, – mēs esam uzsvēruši jau pagājušajā gadā gan attiecībā uz Baltkrieviju, gan attiecībā uz Krieviju – pastāv risks, Latvijas valstspiederīgajiem ieceļojot Krievijā, tikt izmantotiem šāda veida informācijas ieguvē. Plānojot radinieku draugu vai kādus citus apmeklējumus Krievijā, mēs aicinām joprojām rūpīgi izvērtēt šāda veida braucienu nepieciešamību – gan uz Baltkrieviju, gan uz Krieviju.”
