Dienas ziņas

Barikādes izzina izlaušanās spēlē

Dienas ziņas

Dienas ziņas

E. Zviedri ieceļ Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā

Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā ieceļ Egilu Zviedri

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā apstiprināts Egils Zviedris, kurš līdz šim birojā ieņēma direktora vietnieka posteni. To ceturtdien, 20. janvārī, vienbalsīgi lēma Saeima.

Satversmes aizsardzības biroja vadītāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pilnvaru termiņu skaits vienai personai nav ierobežots.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vārdā deputāts Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka komisijā Zviedra kandidatūra atbalstīta vienbalsīgi.

Savukārt Saeimas deputāts Valērijs Agešins ("Saskaņa") vērsa uzmanību, ka SAB ir iestāde, kas nodarbojas ar nopietniem jautājumiem, tāpēc ir svarīgi, ka amatā nonāk politiski neitrāls profesionālis.

"Viens no draudiem nacionālajām drošībām ir pļāpīgas amatpersonas, kas neizmanto savas iespējas paklusēt,"

par to, ka Zviedris līdz šim bija sabiedrībai nezināms, sacīja Agešins, vērtējot šo faktu pozitīvi. "Man nav informācijas, ka Egils Zviedris simpatizētu kādai konkrētai politiskai partijai," pauda Agešins.

Deputāts piebilda: "Uzskatu, ka tomēr nevajag ar nepārdomātiem paziņojumiem tracināt sabiedrību un aicinu politiķus un cilvēkus politikā to nedarīt. Šajā gadījumā: runāšana – sudrabs, klusēšana – zelts."

Deputāte Inese Voika ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka viņas pārstāvētā frakcija balsos par Zviedra kandidatūru, skaidrojot, ka viņa darbs nekad nebija publisks, bet viņš kā savas jomas speciālists bijis cienīts. "Situācija mūsu reģionā ir nestabila. Un svarīgi, lai SAB galvenie uzdevumi kā valsts drošības iestādei izlūkošanā un pretizlūkošanā varētu notikt netraucēti un bez pārtraukumiem," viņa norādīja.

Nekādas būtiskas pārmaiņas birojā Zviedris neplāno. Tas arī neesot iespējams, jo biroja darbu strikti regulējot likums, un tam ir arī sava loma NATO drošības sistēmā. Zviedris teica, ka SAB pienesums aliansei ir izpratne par Krieviju.

"Mūsu priekšrocība ir ārpus ES un NATO dalībvalstu situācijas pārzināšana, ņemot vērā gan mūsu ģeogrāfisko izvietojumu, gan arī mūsu vēsturisko atmiņu un zināšanas par kaimiņiem," viņš norādīja.

Zviedris skaidroja, ka viens no biroja pamatuzdevumiem šobrīd ir analizēt scenārijus, kā varētu attīstīties Krievijas konflikts ar rietumiem Ukrainas dēļ.

Labā ziņa esot, ka valstu vadītāju sarunas sarunas joprojām turpinoties.

"Sliktas sarunas vienmēr ir labākās par labu karu. Ja mēs runājam par Latvijas situāciju un kāds iespējams apdraudējums Latvijai var būt – Latvija ir NATO un ES dalībvalsts. Mēs 2004. gadā, kad iestājāmies NATO, ar to arī garantējām, ka mēs šajā aliansē esam viens no partneriem un alianse arī realizē mūsu intereses," viņš minēja.

Savukārt par NATO vienprātību Baltijas aizsardzībā liecinot NATO ārlietu ministru sammits Rīgā pagājušā gada nogalē, teica Zviedris.

Kā vēl vienu izaicinājumu tuvākajā laikā Zviedris uzsvēra Saeimas vēlēšanas, kurās SAB vērtēs, vai citas valstis nemēģina ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Zviedris pieļauj, ka tas varētu ar sabiedrības viedokļa ietekmēšanu, lai panāktu pēc iespējas lielāku sašķeltību un spriedzi.

Darbā SAB jau divus gadu desmitus

Zviedris valsts drošības iestādēs strādā kopš 1992. gada, SAB kopš 2000. gada. Patlaban viņš ir SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Rīgas Tehniskajā universitātē Zviedris ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu būvniecībā, bet Biznesa augstskolā "Turība" maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.

Viņš strādājis Valdības apsardzes dienestā, Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentā (VESAD), Drošības policijā, 2000. gadā kļuvis par SAB Izlūkošanas pārvaldes sevišķi svarīgu lietu inspektoru, 2011. gadā par SAB Izlūkošanas pārvaldes NVS nodaļas priekšnieku, bet kopš 2014. gada ir SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Kopš pagājušā gada augusta Zviedris pārstāvējis SAB vadību Eiropas Savienības (ES) un NATO izlūkošanas un drošības dienestu starptautiskajās sanāksmēs, informē Valsts prezidenta kanceleja.

Par Zviedra ilggadējo pieredzi pārliecinājusies arī Saeimas Nacionālā drošības komisija, pauda tās vadītājs Kučinskis.

KONTEKSTS:

SAB bija nepieciešams jauns vadītājs, jo 60 gadu vecumā mūžībā pērn novembrī devās līdzšinējais biroja direktors Jānis Maizītis. Nacionālās drošības padome lēma par SAB direktoru virzīt Egilu Zviedri, kurš līdz šim birojā ieņēmis direktora vietnieka amatu un ir Izlūkošanas pārvaldes vadītājs. Koalīcijas partijas sliecās atbalstīt Zviedra kandidatūru.

Valsts prezidents Egils Levits iepriekš norādījis, ka iespējamo kandidātu loks amatam ir ļoti šaurs. Atsevišķi uzrunātie iespējamie kandidāti uz SAB vadītāja amatu no šī piedāvājuma esot atteikušies. Iespējamo kandidātu vidū izskanēja arī virsprokurora Jura Jurisa vārds, bet tobrīd vienprātības nebija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt