Saturam latgaliski grib atvēlēt 10% sabiedrisko mediju raidlaika

10% no raidlaika sabiedriskajos medijos atvēlēt saturam latgaliešu valodā, un komercmedijiem piešķirto naudu Latgales reģionā Nacionālo plašsaziņas līdzekļu padomei novirzīt vienīgi saturam latgaliešu valodā, nevis pārdalīt saturam mazākumtautību valodās, - par šādiem nevalstisko organizāciju priekšlikumiem šonedēļ diskutēts Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

Saturam latgaliski grib atvēlēt 10% sabiedrisko mediju raidlaika Karina Važnaja/LR
    Lai arī neviens no komisijas sēdē klātesošajiem nenoliedza, ka latgaliešu valodai sabiedriskajā televīzijā un radio jāparādās, tomēr par to, cik daudz, kādos kanālos un kur tam ņemt naudu, jautājums joprojām palika atvērts. 

    Pēc 2011.gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā aptuveni 10 % no iedzīvotājiem ikdienā saziņā lieto latgaliešu valodu jeb latviešu valodas vēsturisko paveidu, līdzīgai valodas proporcijai jābūt arī sabiedriskajos masu saziņas līdekļos.

    Šādas prasības, skatot jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojektu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai iesniegušas latgaliešu aktīvākās nevalstiskās organizācijas, tādējādi arī aktualizējot pērnā gada maijā Latgales kongresa simtgadei veltītajā 4.pasaules latgaliešu saietā pieņemto rezolūciju.

    “Es domāju, ka stāsts varētu būt par to, ka vispār nākotnē domāt par vienu sabiedrisko radiokanālu latgaliski un arī Latvijas Televīzijā, bet tas, protams, ir tālāka nākotne,” nevalstisko organizāciju prasības skaidro zvērināts advokāts, aktīvs latgaliešu valodas aizstāvis Agris Bitāns, uzsverot, ka šobrīd vismaz viena stunda dienā latgaliešu valodā būtu tas minimālais apjoms, kas būtu jānodrošina sabiedriskajiem medijiem: “minimālais apjoms kopējā nacionālajā apraidē, ko mēs varam dzirdēt, redzēt, piedalīties ne tikai pašā Latgalē, bet arī visā Latvijā.”

    Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne uzskata, ka sabiedrisko organizāciju prasības ir vērā ņemamas: “Personīgi es uzskatu, ka latgaliešu valoda ir jānostiprinā fundamentāli ar procentiem sabiedriskajā pasūtījumā, jo citādi tas ir brīvprātības proncips, cik katrs medijs veic labdarību un atļaujas kaut ko raidīt latgaliski.

    Vai tie ir 10%, nezinu, par to ir jādiskutē, bet, ja to iezīmē procentuāli, tas protams uzreiz līdzi nes arī finansiālo sadalījumu, kas ir labi un ir garantija.

    Skaidrs ka diskusijām ir jābūt, un rezultāts - ja līdz 2014. gadam vispār nekas neskanēja latgaliski kaut kādu zināmu posmu sabiedriskajos medijos, un tagad tas tomēr ir, tad man ir cerība, ka arī to var nostiprināt un pastiprināt."

    Arī Saeimas deputāts Augusts Brigmanis latgaliešu valodu sauc par kultūrvēsturisko mantojumu un uzskata - tai ir vieta sabiedriskajā televizijā vai radio, tomēr par satura apjomu latgaliski būtu jāspriež zinātniekiem un jomas ekspertiem, “cik tai lielu statusu piešķirt, tas ir jautājums, kur vairāk nevajadzētu īsti politiķiem to akcentēt kā savu priekšvēlēšanu kampaņas elementu.”

    Raidījumus un citu saturu latgaliešu valodā jau šobrīd Latvijas Radio ēterā nodrošina 2016.gada vasarā Rēzeknē atklātā Latvijas Radio Latgales multimediju studija, kam šobrīd piešķirts speciāls finansējums.

    Latgaliešu biedrību uzstādījumu pievērst uzmanību vēl lielākam saturam latgaliešu valodā, kā arī saturam Latgales reģionā atbalsta arī Latvijas Televīzijas valdes loceklis Sergejs Ņesterovs, tajā pašā laikā uzsverot – par to jādomā valsts stratēģiskā līmenī, “kā palielināt satura apjomu šiem diviem mērķiem, veidojot saturu papildus sabiedriskajios medijos, nevis mēģinot pārdalīt jau tā plāno sabiedriskā medija budžeta sedziņu.”

    Tāpat, viņaprāt, jādomā par attiecīgu kanālu efektīvākai latgaliešu auditorijas sasniegšanai: “Ir skaidrs, ka par Latgales lietām ir jāstāsta visai Latvijai. Par to šaubu nav. Bet, ja mēs gribam uzrunāt auditoriju, kurai interesē latgaliešu valoda, kā jau arī sēdē izskanēja, tad skaidrs, ka to daudz efektīvāk var darīt, ja tam ir paredzēts atsevišķs kanāls, atsevišķa multimediju platforma,  atsevišķs saturs, jo tas pievērš uzmanību. Saliekot katlā visu kā zupu, mēs tikai pazaudēsim daļu no sasniedzamās auditorijas."

    Saeimas deputāts Rihards Melgailis uzskata, ka jau šorīd ir jūtams progress latgaliešu valodas skanējumam medijos, bet konkrēta apjoma palielināšanai un definēšanai nākotnē ir nepieciešams arī finansējums, kas jāskatās jau nākošā budžeta kontekstā: “Mēs arī līdz šim esam atbalstījuši, tikai tam jābūt saprātīgam, tas nevar būt uz citu rēķina, ja iespējams papildus, tad ļoti labi."

    Nevalstiskās organizācijas šobrīd ir aktualizējušas jautājumu arī par ikgadējo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsludināto konkursu par raidījumu veidošanu Latgales komercmedijos, kur šogad daļa finansējuma no valsts valodā veidotajiem raidījumiem pārdalīta par labu raidījumiem mazākumtautību valodās.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti