Ministrs pastāstīja, ka vislielākā problēma, kāpēc tik ļoti pārrauti ceļi ir netīrītās caurtekas. Šobrīd vēl nav aplēsts, vai būs jālīdz papildus līdzekļi no neparedzētiem gadījumiem autoceļu sakārtošanai.
„Šobrīd izskatās tā, ka lielās problēmas bijušas ar caurtekām, kas ir padomju laikos būvētas. Neviens nav paredzējis, ka tāds ūdens apjoms varētu būt,” norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Ministrs stāsta, ka arī šodien vēl ir ceļi, kur ūdens līmenis ceļas, un upes netiek galā ar ūdens masu. Ir vietas, kur ūdens iet pāri ceļiem, bet nav tāda straume, lai kaut ko izskalotu.
Augulis atzīst, ka postījumi ir milzīgi.
„Postījumi ir milzīgi,” saka ministrs, stāstot, ka, neredzot plūdus, tos grūti iedomāties. „Galvenais uzdevums tagad ir pietiekoši īsā laikā tikt galā ar remontdarbiem, lai cilvēki var pārvietoties pa ceļiem.”
Ceļu uzturētāji uzsāks darbus tiklīdz kritīsies ūdens līmenis. Kad visi plūdos cietušie ceļi būs salaboti, tik lemts, vai dēļ šiem neplānotajiem darbiem būs nepieciešams papildu finansējums citiem ikdienas uzturēšanas darbiem, tā šodien, apmeklējot plūdos cietušos reģionus Latgalē, un apsekojot valsts autoceļu stāvokli, norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš uzsvēra, ka jebkurā gadījumā no sākuma tiks sakārtoti cietušie ceļi, un tad tik lemts, vai tamdēļ ir nepieciešams papildu finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Vizītes laikā ministrs, kopā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētāju Jāni Langi un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) valdes priekšsēdētāja p.i. Gunti Karpu apsekoja šoseju starp Kārsavu un Rēzekni (A134), kura 24.augusta vakarā tika pārrauta posmā pie Mežvidiem, kā arī atsevišķus vietējos autoceļu un reģionālo autoceļu Viļaka - Kārsava (P45). Vietējam autoceļam Mērdzene - Čeri (V534) ir izskalota caurteka, kuru būs nepieciešams mainīt, satiksme ceļa posmā pie Mērdzenes ir slēgta.
Karps norādīja, ka atlikušajos slēgtajos autoceļu posmos darbus varēs uzsākt tad, kad ūdens līmenis būs krities, un ceļi nebūs pārmitrināti.
Lange informēja, ka patlaban Latgalē satiksme ir ierobežota vēl uz sešiem valsts vietējās nozīmes autoceļiem, kā arī uz viena reģionālā autoceļa Viļaka - Kārsava (P45), kuram plūdi ir nodarījuši vislielākos postījumus un tā atjaunošanai būs nepieciešams visilgākais laiks un lielākie finanšu līdzekļi.
Ceļa pārrāvuma dēļ vietējiem iedzīvotājiem nav iespējama pārvietošanās, tāpēc šodien tika nolemts pārrāvuma vietā, pie Pazlaukas, izbūvēts pagaidu tehnoloģisko laipu gājējiem.
Patlaban ir slēgti sekojošo valsts vietējās nozīmes autoceļu posmi:
- V(469) Tilža - Baltinava;
- V(478) Upītes - Demerova;
- V(534) Mērdzene - Čeri;
- V(499) Rogovka - Mežvidi - Pušmucova;
- V(507) Seļekova - Degļeva - Koliševa;
- V(531) Salnava - Motriņa.
Jau vēstīts, ka Latgales upēs joprojām saglabājas ļoti augsts ūdens līmenis, turklāt dažās lielākajās tas vēl turpina kāpt, un plūdi daudzviet Latgalē raisījuši smagus postījumus, jo īpaši lauksaimniekiem. Vienā no plūdu visvairāk skartajiem novadiem – Kārsavas novadā - pēc pašvaldības aplēsēm šobrīd zem ūdens ir vairāki tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemju.
