Satiksmes ministrija piedāvā glābt ceļus ar degvielas akcīzes «pārpildes» naudu

Lai glābtu katastrofālā stāvokli esošos ceļus, Satiksmes ministrija piedāvā piešķirt tam degvielas akcīzes “pārpildes naudu” – līdzekļus, kas pārsniedz prognozētos ieņēmumus. Savukārt uz stabilu finansējuma pieaugumu 5% apmērā ceļi un autobraucēju var cerēt tikai, ja ekonomikas izaugsmes prognoze būs ne mazāka par 5%. 

Satiksmes ministrija Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus likumā par autoceļiem, piedāvājot pakāpeniski palielināt finansējumu ceļu uzturēšanai.

Pašlaik likums nosaka, ka Valsts autoceļu fondā novirza 80% no naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumiem, ja vien gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi. Un budžetā tradicionāli nosaka citādu proporciju.

Ministrija piedāvā noteikt:  

ja, sākot no 2018.gada, budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem būs lielāki par prognozēto, tad šo starpību jeb atlikumu, kas ir lielāks par prognozēto, novirzīs ceļu sakārtošanai un uzturēšanai.  

Tāpat no 2020.gada paredzēts palielināt Valsts autoceļu fonda finansējumu par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,  ja nominālā Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze attiecīgajam gadam būs ne mazāka kā 5%.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka 2016.gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza prognozi par 25,62 miljoniem eiro,  2015.gadā – par 23,5 miljoniem eiro. Savukārt šogad pirmajos divos mēnešos plāns izpildīts par 15%.  
Savukārt šobrīd valsts autoceļu tīkla pilnīgai sakārtošanai, pēc ministrijas aplēsēm, nepieciešami 4,5 miljardi eiro.

Ministrija norāda, ka pakāpenisks finansējuma pieaugums ceļu fondam paredzēts, līdz tiek sasniegts likumā noteiktos 80% no naftas akcīzes ieņēmumiem. Tādējādi 2018.gadā Valsts autoceļu fonda finansējumam jābūt vismaz par 25,62 miljoniem eiro lielākam nekā 2017.gadā (finansējuma pieaugums ir identisks ar akcīzes nodokļa par naftas produktiem plāna pārpildi 2016.gadā).

Ministrija gan atzīst, ka nav droši zināms, vai faktiskie akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumi turpmāk būs lielāki par plānotajiem. Arī attiecībā uz nominālā IKP prognozi, sākot no 2020.gada, pašlaik nav iespējams droši pateikt, kāda prognoze būs 2020.gadā (pašlaik plānota 5,7% apmērā), līdz ar to papildus likumprojektā iekļautajam papildu finansējumam tiks meklētas arī citas iespējas autoceļu finansēšanā.

Ministrija atgādina, ka valsts autoceļu tehniskais stāvoklis šobrīd ir kritiskā stāvoklī. Par sliktiem un ļoti sliktiem uzskatāmi 44% autoceļi ar asfalta segumu un 43% ar grants segumu. Šāda situācija katru gadu tautsaimniecībai nodara zaudējumus 880 miljonus eiro apmērā - braucot pa sliktā stāvoklī esošu ceļu, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgums un degvielas patēriņš.  

Ja ceļus neremontēs, jārēķinās, ka tie turpinās brukt.   

Lai valsts autoceļi būtu atbilstošā stāvoklī, katru gadu jāatjauno vai jāpārbūve vismaz 1180 kilometru asfalta seguma, jāatjauno 2970 kilometri grants seguma, jārekonstruē vai jāpārbūvē 65 tiltu brauktuves, šiem mērķiem kopā plānojot vismaz 440 miljonus eiro gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti