Latvijas ceļu tīkls, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir ļoti blīvs, un visu ceļu uzturēšanai naudas nepieteiks, iespējams, jāizvērtē, kurš ceļš jāuztur un kurš varbūt jāatstāj novārtā, intervijā Latvijas Radio sacīja Irbītis.
Irbītis norādīja, ka galvenā satiksme ir jānovirza uz maģistrālajiem ceļiem, kuri ir labā stāvoklī. Un tas arī mazinās slodzi uz ceļiem, kuri ir sliktākā tehniskā stāvoklī.
Savukārt “Latvijas Valsts ceļu” (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange piektdien, 13.aprīlī, LTV “Rīta panorāma” atgādināja, ka pašreiz “izkusušie” grants ceļi nav pārbūvēti 30, 40 un pat 50 gadus, tie būtu fundamentāli jāsakārto, bet līdzekļu aizvien pietiek tikai nelielai daļai un ceļus remontē lēnāk, nekā tie nolietojas.
Lange sacīja, ka par ceļiem, kurus remontēt, uzņēmumam un pašvaldībām mēdz būt domstarpības, bet LVC ņem vērā skolu tīklu, satiksmes intensitāti, uzņēmumu izvietojumu, bet katru ceļu par pašreiz pieejamo finansējumu salabot nevar.
“Latvijas Valsts ceļi” saprot, ka pavasaros un rudeņos noteiktie ierobežojumi kravas transportam pārvietoties pa sliktā stāvoklī esošajiem grants ceļiem rada zaudējumus un ilgtermiņā ekonomikai nenāk par labu, bet ierobežojumus nosaka, lai pasargātu ceļus.
Lange arī brīdināja, ka 2020.gadā Latvija būs apguvusi visu ceļiem paredzēto Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, bet jaunais ES budžeta plānošanas periods vēl nebūs sācies, un ir skaidrs, ka ceļiem būs pieejama tikai budžeta nauda.
Viņš prognozēja, ka līdz ar to 2020.gadā varēs sakārtot vēl mazāk ceļu.
