Satiksme Rīgā: priekšroka būs velosipēdiem un gājējiem, autobraucējiem kļūs tikai grūtāk

Viņu nostāja ir strikta – lai Rīga kļūtu zaļāka, mašīnām no centra jāpazūd. Tikmēr satiksmes drošības eksperti jau sazīmētās velojoslas sauc par akciju bez nopietna izvērtējuma. Arī lielais notriekto velosipēdistu skaits neliecina, ka satiksmes drošībā būtu jūtami uzlabojumi.   

Kaut velosipēdistiem Rīgas centrā ir atvēlētas īpašas joslas, viņi joprojām ir visur. Piemēram, jauka meitene Lāčplēša ielā aizbrauc pa gājēju ietvi, kamēr velosipēdistu josla ir tukša. Un viņa tāda nav vienīgā. Dažs labs autobraucējs to izmanto un apdzen citus, uzbraucot uz veloceliņa. Kopš vairākās ielās uzkrāsotas velojoslas, centrs ar auto kļuvis grūtāk izbraucams.

Velobraucēja Linda atzīst, ka līdz ar jaunām velojoslām, ir patīkamāk braukt ar velosipēdu, bet tās nav pabeigtas, joslas ir tikai atsevišķos posmos.

Lindas viedoklim pievienojas RTU lektors, satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis. Viņaprāt, šī joslu uzkrāsošana bijusi tikai akcija.

„Es arī stipri apšaubu, vai tās ielas ir īstās, piemēram, Lāčplēša iela. Varēja laist pa paralēlām ielām. Un ir arī citi risinājumi, piemēram, samazināt ātrumu tai pašā Tērbatas ielā līdz 30 kilometriem stundā, un tad visi brauc draudzīgi un lēni pa vienu joslu, vienā plūsmā,” pieļauj eksperts.

Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks gan uzskata, ka jaunās velosojas - „tā nav iegriba, tas ir Rīgas attīstības plāns!”.

„Neviens auto braucējs, kurš izkāpj no auto un neviens gājējs negrib uz ietves redzēt riteņbraucējus. Un vienīgā atbilde ir velojoslas,” uzsver Silenieks.

Vairāk nekā puse rīdzinieku ikdienā pārvietojas ar sabiedrisko transportu. Un tikai katrs ceturtais lieto auto. Pārējie ir velobraucēji un gājēji.

„Prioritāte ir gājēji, tad velosipēdi un sabiedriskais transports, un tikai tad auto. Un mums nav šaubu, ka ir jāierobežo mašīnu skaits,” atzīst Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Slimnīcas dežūrējošais ķirurgs Georgijs Kočiašvili atzīst, ka pacientu - riteņbraucēju ir daudz, „motociklistu daudz un riteņbraucēju daudz”.

Stratēģijas aizstāvji pamato, ka ilgtermiņā daudzās velojoslas uzlabos pilsētas vidi. Gaiss kļūs tīrāks, ielas – klusākas un, iespējams, centra namos atkal  atgriezīsies iedzīvotāji. Pēdējo gadu laikā 76 tūkstoši ir pametuši savus mitekļus un pārcēlušies dzīvot uz Pierīgu. Viņi domā, ka tas ir putekļu un daudzo auto dēļ.