Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Reportāža: Idomeni Grieķijā, bēgļu un migrantu nometne – neoficiālā, bet lielākā Eiropā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Eiropas jaunā drošības situācija. Cik par to jāmaksā?

Attiecību krīze starp pilsētas domi un Ventspils Augstskolu

Saspīlējums starp domi un Ventspils Augstskolu – iesaldētas dotācijas un nepaklausība tēriņos

Nepārskaitot ikgadējo teju miljona eiro dotāciju, Ventspils domes vadība jau pusgadu cenšas panākt vadības maiņu Ventspils Augstskolā.

Tā bija kārtējā Ekonomikas un budžeta komisijas sēde, kurā pirms pusgada Ventspils Augstskolas vadībai pirmoreiz publiski pārmetumus raidīja no amata pienākumiem nu jau devīto gadu atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs un partijas «Latvijai un Ventspilij» līderis Aivars Lembergs. “Man jāsaka, ka tas [Ventspils Augstskolas vadības] darbs ir ļoti būtiski pasliktinājies, kopš augstskolu vada Rēvaldes kundze. Augstskolā ir Senāts un vēl visādas institūcijas, es domāju, ka viņiem ir jāvērtē – rektora amats ir vēlēts, kā ievēlēja, tā var izvēlēt,” toreiz izteicās Lembergs.

Kopš tā laika domes un augstskolas attiecības nonākušas krīzē. Taču abu pušu cīņā būtiskākie ieroči nav ik palaikam medijos redzamā apmaiņa ar pārmetumiem.

Kopš gada sākuma pašvaldība izglītības iestādei nav pārskaitījusi budžetā ieplānoto un līgumā solīto teju miljona eiro dotāciju.

Tāda nauda līdz šim bijis ne tikai liels atspaids augstskolai, bet arī parocīgs rīks domes ietekmes nostiprināšanai, jo daļa ik mēnesi tika izmaksāta pieklājīgās algu piemaksās.

Trešdien, 25.maijā, uz ikgadējo sapulci sanāks Ventspils Augstskolas Satversme - augstākā lēmējinstitūcija, kas nosaka augstskolas attīstības jautājumus. Satversme uzklausīs rektores Gitas Rēvaldes ziņojumu par aizvadītā gada darbu. Satversmes lemšanā būs arī jautājums par rektores atbilstību amatam.

Par rektori kļuva kā politiska sabiedrotā

Ar mazāk par tūkstoš studentiem Ventspils Augstskola ir valsts dibināto augstskolu topa lejasdaļā. Tomēr skaitļi rāda, ka atšķirībā no citām augstākās izglītības iestādēm Ventspils Augstskolā studējošo skaits par dažiem procentiem kāpj. Augstskolā ir aptuveni simt strādājošo. Stabils līdz šim bijis arī tās budžets, kurā no četriem miljoniem aptuveni pusi veido projektos piesaistītā nauda.

2013.gadā pāris dienu pirms studiju gada sākuma par augstskolas rektori teju vienprātīgi Satversmes sapulce ievēlēja Gitu Rēvaldi. Viņa bija vienīgā pretendente uz rektora amatu pēc tam, kad pavasarī tas kļuva vakants pēc Jāņa Eglīša aiziešanas mūžībā. Kļūt par rektori Ventspilī Rēvaldei palīdzēja ne tikai fizikas doktora grāds kabatā un 23 gadu pieredze augstākajā izglītībā. Domājams, sava loma bija arī viņas siltajām attiecībām ar Zaļo un Zemnieku savienību, no kuras saraksta Rēvalde neveiksmīgi kandidēja uz 11. Saeimu, kā arī nostāšanās kādreizējā izglītības ministra Roberta Ķīļa reformu pretinieku nometnē.

Tagad Rēvalde kļuvusi par pretinieci arī Ventspils domē. "Īstenībā no manas puses nekādu nesaskaņu nav. Mēs esam diezgan pakārtoti, jo viņi [dome] nosaka spēles noteikumus Ventspilī. Proti, decembrī atklātā tekstā Ekonomikas un budžeta komisijas tiešraidē tika pateikts – ja augstskola nomainīs rektori, tad saņems finansējumu. Pēc tam bija notikums, ka 23.martā domes pārstāvji ieradās Senātā, kur es nepiedalījos, jo biju iepriekš plānotā izbraukumā ārzemēs. Tur par mani tika teiktas dažādas lietas, kas bija personiskas dabas un uz augstskolas darbību nemaz īsti nebūtu attiecināmas," stāsta Rēvalde.

Esot piedāvāta nauda par aiziešanu no Ventspils

Visas lietas gan aiz muguras kārtotas netiekot. Janvārī rektori Rēvaldi esot uzrunājis Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš kā kurators attiecībās starp pašvaldību un augstskolu. "Viņš man piedāvāja - tā kā esmu rīdziniece, lai gan piedeklarēta Ventspilī, vislabāk būtu dzīvot Rīgā. Piedāvāja finansiālu atbalstu par atgriešanos Rīgā. Pirmkārt, teicu, ka jāsaprot, no kā tas izriet – kas nav izdarīts pareizi. Tas vēl līdz šim brīdim nav noskaidrots, tiek mainīti uzstādījumi un sūtīti auditi, lai noskaidrotu, kas tad īsti nav bijis labi," saka rektore.

Tāda saruna tiešām bijusi, atzīst mēra vietnieks Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij"). Taču kukuli piedāvājis neesot: "Ja viņa saka, ka es esmu gribējis viņu uzpirkt, - tā tas nav. Viņa teica, lai palīdz viņai atrast citu darbu. Es teicu, ka varam runāt tikai par darbu Ventspilī, jo mēs neesam darba devēji Rīgā." Viņaprāt, augstskolas darbs ir pasliktinājies, rektorei īsti nevedas ar skolas vadīšanu. "Es viņai tādu priekšlikumu izteicu – ka, iespējams, sadarbība ir jāpārtrauc. Viņa palika pie sava, ka viss ir kārtībā," tā sarunu atstāsta Vītoliņš.

Tātad pierunāt Rēvaldi aiziet pašai divus gadus pirms rektores amata termiņa beigām domei nav izdevies. Tieši viņa ir atslēgas faktors tajā, ka dome nu jau maija otrajā pusē augstskolai vēl nav pārskaitījusi ikgadējo teju miljona eiro pašvaldības dotāciju. Tā veido ceturto daļu no skolas budžeta, un liela daļa līdz šim dalīta piemaksās – ap 700 eiro ik mēnesi mācībspēkiem, bet ap 550 eiro - doktorantiem. Pati rektore, kā rāda skolas mājaslapa, papildu 1820 eiro algai piemaksā saņem vairāk par 2700 eiro "uz rokas".

Tādas piemaksas ir parocīgs rīks, lai naudas avots augstskolā nostiprinātu ietekmi un panāktu strādājošo paklausību.

Tomēr arī šis plāns līdzīgi kā centieni pierunāt rektori aiziet pagaidām nestrādā, jo ierastās piemaksas augstskola maksā no sava budžeta. "Līgums ar domi paredz ļoti daudz ko, jo tas ir ārkārtīgi plašs. Tur arī noteikts, ka mācībspēkiem var piešķirt papildu atalgojumu un dzīvokļus. Liela daļa augstskolas cilvēku dzīvo Ventspilī, ir pierasts, ka dome piešķir stipendiju. Tāpēc viņi ir zināmā apjukumā, turklāt nav zināmi cēloņi," stāsta rektore Rēvalde.

Jaunākā sadarbība – ar Lemberga pretiniekiem ostā

Rektore atzīst, ka intensīvi meklē sadarbības partnerus uzņēmēju vidū, lai augstskolai piesaistītu naudu pētniecībai. Jaunākais atradums, ļoti iespējams, attiecības ar domi pasliktinās vēl vairāk, jo augstskolai 150 tūkstošu eiro atbalstu apsolījis ilggadējs un izteikts Ventspils atstādinātā, bet pēc būtības faktiskā mēra Aivara Lemberga pretinieks - naftas tranzīta uzņēmums "Ventbunkers".

Pats Lembergs par attiecībām ar vietējo augstskolu runāt ar Latvijas Radio nevēlas. Piektdienas pēcpusdienā domes namā viņa sekretāre apgalvoja, ka atstādinātais mērs devies prom un domē bijis tikai no rīta, lai gan viņa auto pagalmā liecināja, ka Lembergs turpat vien ir.

Augstskolas lietas detaļās zina Lemberga vietnieks Vītoliņš, kurš par valsts augstskolu runā kā par domes struktūru. Viņš smalki pārzina finanšu plūsmas, zinātnisko publikāciju rādītājus, darbu pie jaunām studiju programmām. "Tikai un vienīgi kvalitatīvs darbs – tas ir vienīgais mūsu nosacījums atbilstoši līgumam! Lai augstskola stabili attīstītos, jo nekad nav bijis tā, ka augstskolas stratēģijā ierakstītas pilnīgas muļķības! Tur ir paredzēti jauni studiju virzieni, piemēram, attīstīt studijas mediju tehnoloģijās un medicīnas tehnoloģijās. Nav nekāda pamatojuma – kas tad mācīsies? Mūs neapmierina tādi piemēri, tie neliecina, ka ir pārdomāts un precīzs darbs augstskolas attīstībā," vērtē Ventspils vicemērs.

Dome gribot, lai skola naudu tērē būvniecībā

Rektore Rēvalde domā, ka viens no nesaskaņu iemesliem ir budžeta un Eiropas fondu naudas izlietojums. Dome gribētu, lai augstskola ceļ jaunus objektus vai par miljoniem remontē esošos.

Iepriekšējo Irbenes radioteleskopa remontu par teju miljonu eiro veica uzņēmums "Ostas celtnieks", atklāj Iepirkumu uzraudzības biroja dati. Tā ir Ventspils kompānija, kam saskaņā ar "Lursoft" ziņām daļu no 41 miljona eiro gada apgrozījuma veido tieši domes pasūtījumi.

Domei nav patikušas arī Rēvaldes paustās bažas, vai izsaimniekots nav Latvijas pirmā satelīta "Venta-1" projekts, kas teorētiski bija palaižams jau pirms pieciem gadiem, bet arvien iestidzis uz zemes Vācijā. Arī šajā projektā cieši klātstāvētāji bijuši politiķi no Ventspils sabiedrotās Zaļo un Zemnieku savienības. 

Eksministrs: Domes ietekme ir nenovēršama

Tikmēr izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība"), kaut nesaskaņas izrunājis ar rektori un arī saņēmis viņas vēstuli, par attiecībām ar domi un iespējamu jaukšanos neatkarīgas augstskolas darbā runā izvairīgi. "Kaut ko zinu no medijiem, bet mediju ziņas nekomentēšu. Ir mums vēstule, būs kāds vērtējums no Augstākās izglītības padomes. Tas viss varētu izskatīties pēc jaukšanās [autonomas augstskolas darbā], bet jāskatās, kas rakstīts vēstulē," nosaka Šadurskis.

Bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis atceras, ka viņa laikā Ventspils dome visaktīvāk izrādījusi interesi, lai ministrijas rīcība būtu labvēlīga turienes izglītībai. Tolaik gan reģionālo augstskolu pilsētu vadītāju politiskie spēki nebija pārstāvēti valdībā, tādēļ arī tieša ietekme uz lēmumiem un naudas sadali neesot bijusi. Par ironisku Ķīlis sauc situāciju, ka Lemberga pretinieku nometnē tagad nokļuvusi Rēvalde, kas bija pret viņa rosinātajām reformām un aizgāja no viņa vadītās ministrijas un kam vieta Ventspilī atradās, pateicoties politiskajai piederībai.

"Ventspils gadījumā it īpaši ir Lemberga kunga ievadītā prakse, ka visi dienesti tiek turēti rokas vadības režīmā, nevis ļauts rīkoties patstāvīgi," vērtē Ķīlis.

Ventspils Augstskolas situāciju viņš dēvē par divdomīgu, jo augstskola tur esot tikai tāpēc, ka tā ir Ventspils. No otras puses – augstskolas iespējas veidot savu politiku ir ierobežotas viena finansētāja īpašo uzskatu dēļ. "Varbūt arī augstskola nevēlas piedalīties kādās Ventspils shēmās," pieļauj Ķīlis.

Ministrija augstskolas darbā nejauksies

Izglītības ministrijas pārstāve Inta Stīpniece ierēdņiem raksturīgā valodā uzsver augstskolu neatkarību, kuras dēļ ministrija iejaukties Ventspilī notiekošajā neplāno. Ministrijas rīcībā neesot datu, ka rektore pieļāvusi kādus pārkāpumus un tādēļ būtu atceļama.

Trešdien Ventspils Augstskolā paredzētās Satversmes sapulces darba kārtība vēlreiz apliecina domes lomu. Uzreiz pēc rektores runu teiks Ventspils domes pārstāvis. Plānots arī Augstākās izglītības padomes viedoklis par Rēvaldes darbību, bet pēc debatēm aizklātā balsojumā Satversmei būs jāizvēlas starp diviem iespējamiem variantiem – rektores darbs bijis vai nu apmierinošs, vai neapmierinošs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt