"Šis karš ir briesmīgs. Tā ir liela katastrofa, bet jautājums ir, vai un cik ilgi tas turpināsies un vai tas paliks Ukrainas robežās un tur arī beigsies. Pašreiz pazīmes par to neliecina. Nekas nav neiespējams, lai šī katastrofa pārvērstos par globālu katastrofu," teica Urbanovičs.

Viņš skaidroja, ka notiekošais līdzinās norisēm 1. pasaules karā, kas sākās ar sadursmi starp Austroungāriju un Serbiju. Pēc tam visa pasaule sadalījās "simpatizētāju un naida" grupās. Tas notiek arī patlaban – vienā grupā ir valstis, kas atbalsta Krieviju, otrā – kas neatbalsta.

"Šī polarizēšanās plešas plašumā. Eiropas solidaritāte ir viena lieta, bet Ķīnas solidaritāte ar Krieviju, tā arī ir vērā ņemama situācija," sprieda Urbanovičs.

"Saskaņas" valdes priekšsēdētājs uzskata, ka ir arī lietas, ko mēs varam ietekmēt, bet negribam, tostarp saprast, ka Latvija ir pārāk maza, lai šeit meklētu citādos. Viņaprāt, būtu jāmēģina izvairīties no vienam otra aizdomās turēšanas un apvainošanas. 

"Tādas sabiedrību polarizējošas lietas ir daudzviet, pie mums arī. Drusku, drusku un šeit arī cilvēki var kārtot attiecības, nedomājot par sekām,"

teica Urbanovičs, norādot, ka ar to domā "grābstīšanos gar citiem svarīgām svētvietām", pirmkārt, Uzvaras parka pieminekli. Tāpat, viņaprāt, nevajadzētu patlaban ķerties pie jautājuma par mācībām skolās tikai latviešu valodā.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.