Karavīra formas tērpa valkāšana tiklab svētkos, kā militārpersonu ikdienā ir ļoti stingri reglamentēta. Kad aktīvais dienests beidzas, atvaļināti karavīri par nevainojamu kalpošanu ir tiesīgi formas tērpu valkāt, taču tikai likumā skaidri uzskaitītos gadījumos.
„Atvaļinātam karavīram ,,atļauts valkāt karavīra formas tērpu valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās, militāro vienību sarīkojumos un citos Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku atbalstītos pasākumos Latvijas Republikā vai ārvalstīs.” Tā norādīts Militārā dienesta likuma 47.pantā.
Partijas „Saskaņa” reklāmas plakātā Carnikavā redzams viens no kandidātiem - Sandris Bergmanis - Latvijas armijas formā. Gluži tāpat arī viņa kolēģis Raimonds Rublovskis partijas reklāmbukletā. Neviens no tiem nav likumā minētais gadījums, kad formas tērpu būtu atļauts valkāt.
Abus „saskaņiešus” – atvaļinātos kapteini Sandri Bergmani un pulkvedi Raimondu Rublovski – Aizsardzības ministrija rakstiski brīdinājusi un prasa reklamēšanos pārtraukt, norādot, ka tiek grauta Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) reputācija un uniformas gods. Turklāt radīts maldīgs priekšstats it kā NBS aģitētu balsot par „Saskaņu”. „Tas rada iespaidu, ka šie kandidāti pārstāv joprojām Bruņotos spēkus un tas rada iespaidu, ka NBS sadarbojas un atbalsta vienu konkrētu politisku spēku, kas šajā gadījumā ir pilnīgi nepieļaujami. Un likums to aizliedz,” skaidro AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
Abi brīdinātie kandidāti ne tikai ignorējuši aizrādījumu, bet ir pārliecībā, ka neko nav pārkāpuši.
Norunātajā intervijas dienā viņu vietā komentāru sniedza Jurģis Liepnieks – bijušais premjeru Andra Šķēles un Aigara Kalvīša padomdevējs, kurš tagad konsultē „Saskaņu”. Politiķi par šo lietu nolēmuši tiesāties un tāpēc jārunā ar advokātu. „Šīs personas aizstāv savu godu un cieņu, prasot gan nepatieso ziņu atsaukšanu, kas šajā gadījumā ir ministrijas izplatītais ziņojums, gan arī atvainošanos, gan arī atlīdzību par nodarītiem zaudējumiem. (..) Tad jau, attīstot šo te ministrijas viedokli tālāk un sekojot viņu loģikai – ja šī militārpersonas būtu izmantojušas foto, kur viņas redzamas ne tikai formā, bet arī piemēram pie militārās tehnikas – šaujamieročiem, tas, ministrijasprāt, šo militārpersonu varētu saukt pie atbildības par šaujamieroču nelegālu apriti? Nu, tas ir mazākā mērā smieklīgi,” saka zvērināts advokāts Jānis Dzanuškāns.
Tam noteikti nepiekrīt tiesību zinātņu doktors un Zinātņu akadēmijas valdes loceklis Tālavs Jundzis: „Tas, pirmkārt, maldina vēlētāju, jo šis cilvēks nav karavīrs, viņš ir atvaļinātais karavīrs un likums par militāro dienestu tiek pārkāpts. Jo militāro formu nevar lietot priekšvēlēšanu kampaņā vispār un tajā skaitā priekšvēlēšanu plakātos.”
Pēc ministrijas sniegtās informācijas divi pārkāpumi bijuši arī iepriekš - pirms vairākiem gadiem atvaļinātais brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš no tagadējās Nacionālās apvienības armijas formā bija ieradies priekšvēlēšanu debatēs, bet zaļzemnieka - atvaļināta brigādes ģenerāļa Jura Vectirāna foto formastērpā bija priekšvēlēšanu bukletā. Tomēr abi toreiz savu vainu atzinuši un pārkāpumi nav atkārtojušies. Toties „saskaņieši” paliek pie sava. „Mūsu pieredzē patiesībā šādi gadījumi vēl nav bijuši, kas arī raisa mums uztraukumu,” atzīst ministrijas pārstāvis Galkins.
Lai arī ministrija uzskata, ka reklamēšanās ir nelikumīga, Carnikavas un Ogres pašvaldības, kas reklāmu izvietošanai piekritušas, atzina - par to noņemšanu lemt negatavojas.
