Pēc viņa teiktā – tas, ka "deputātu kvotas" tika atceltas, ir slikti, jo ar to palīdzību bijis iespējams palīdzēt sabiedriskajām organizācijām, un visiem deputātiem bija iespēja piedalīties "lielā valsts budžeta dalīšanā".
"Deputātu kvotas"
Pirms valdības izstrādātais valsts budžets nākamajam gadam nonācis Saeimā, koalīcijas partijas vienojas, cik deputāti varēs atvēlēt dažādiem projektiem.
Lūgts minēt konkrētus piemērus, Klementjevs teica, ka negrib izplatīt baumas, tomēr norādīja, ka viena no šādām ministrijām, kas apmierināja koalīcijas deputātu vēlmes, esot bijusi Finanšu ministrija. Viņš neminēja, kādas tieši vēlmes šādi ir atbalstītas.
"Negribu dalīties ar baumām (..). Bet es zinu, ka bija iespēja sarunāt kvotas, atbalstīt pasākumus caur ministriem. Kā savādāk, kurš šodien pārbaudīs to, ko iesniedza ministrs," teica Klementjevs.
Līdzekļu sadalījums neesot bijis godīgs arī starp pašvaldībām. "Tur, kur nav opozīcijas deputāti pie varas, tie dabūja vairāk," pauda Klementjevs, kā piemēru minot piejūras pilsētas – Liepāja un Ventspils, kas saņemot vairāk, nekā Latgales pilsētas.
Pēc Klementjeva sacītā, šoreiz koalīcija nākamā gada valsts budžeta izstrādē ir strādājusi viltīgāk nekā citus gadus, opozīciju no budžeta pieņemšanas atstumjot pilnībā. Viņaprāt, ir muļķīgi balsot par budžetu, par kuru nevar iesniegt nevienu priekšlikumu, jo koalīcijā viss jau saskaņots.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien, 19. oktobrī, parlamenta Budžeta un finanšu komisijai nodeva izskatīšanai nākamā gada valsts budžeta projektu. Iepriekš koalīcija vienojās atteikties no «deputātu kvotām» 2018.gada budžeta veidošanā.
Pērn "deputātu kvotās" 2017.gada budžeta veidošanā sadalīti nepilni 30 miljoni eiro – lielāka summa nekā iepriekšējos gados, ko atsevišķas Saeimas opozīcijas partijas skaidroja ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Lielāko daļu šo priekšlikumu bija iesnieguši trīs koalīcijas partiju deputāti.
