Komentējot Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu reformu, Klementjevs pauda, ka nu esot izlasīta “Saskaņas” programma un priekšlikumi un izveidota jauna sistēma. “Izskatās reālistiski, smuki un patīkami lasīt,” vērtē deputāts.
“Patīkami, ka desmit gadus gaidījām un sagaidījām, ka pensionāriem palielinās neapliekamo minimumu. Tas ir pozitīvi,” sacīja deputāts, piebilstot – tas ir nokavēts, tomēr aizvien labi, ka to darīs.
Tāpat atzinīgus vārdus Klementjevs teica par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes mazināšanu, jo to jutīs strādājošie, kā arī par neapliekamā minimuma celšanu strādājošajiem ar mazākām algām.
Taču kritiku viņš pauda par gaidāmo pašvaldību ieņēmumu sarukumu. Šādā gadījumā būšot jādomā par kādu funkciju noņemšanu vai kompensāciju pašvaldībām. Deputāts arī pauda neizpratni par izmaiņām attiecībā uz solidaritātes nodokli.
Viņš gan arī atzina, ka, plānojot nodokļu reformu, nedrīkst skatīties tikai vienu gadu, kad varētu būt ieņēmumu kritums budžetā, jo piecu gadu laikā šī nauda varētu atgriezties valstij. “Bizness sapratīs, ka valsts ir godīgāka pret viņiem,” sacīja Klementjevs.
Ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Turklāt nodokļu reforma jāievieš tā, lai valsts budžetā nebūtu liels caurums. Bet bez kompensācijas mehānisma tas būtu diezgan smaga, atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība). Savukārt pašvaldību ieņēmumu kritumu varētu kompensēt, uz vairākiem gadiem nosakot fiksētu procentu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.
Uzņēmēju un arodbiedrību organizācijas paudušas konceptuālu atbalstu šādai nodokļu reformas iecerei, norādot, ka tas ir līdz šim nopietnākais un radikālākais piedāvājums. Tikmēr eksperti norāda, ka šādas izmaiņas īstermiņā mazinās budžeta ieņēmumus, taču to var segt netiešie ieguvumi.
