Panorāma

Vairākums uzrunāto iedzīvotāju apmierināti ar rezultātiem

Panorāma

Panorāma

“Saskaņa” paliek ārpus parlamenta

«Saskaņa» zaudējumu vēlēšanās skaidro arī ar Krievijas kara pret Ukrainu nosodīšanu

Viena no lielākajām vēlēšanu intrigām bija Latvijas krievu balsu sadalījums. Rezultāts nesis pārsteigumu – partija "Saskaņa", kas desmit gadus bija lielākā frakcija Saeimā, tagad parlamentā, visticamāk, nav iekļuvusi. Savukārt 10 vietas parlamentā ieguvusi jaunā partija "Stabilitātei!". "Saskaņas" pārstāvji zaudējumu skaidro ar dažādiem iemesliem, to skaitā Krievijas sāktā kara pret Ukrainu nosodīšanu, ko konkurenti "Stabilitātei!"  vairījušies darīt.

Reitingi pirms vēlēšanām prognozēja "Saskaņai" ievērojamu atbalsta kritumu, taču ne to, ka partija vispār nepārvarēs 5 % barjeru. Viens no "Saskaņas" līderiem Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs uzskata – tā ir cena par to, ka "Saskaņa" izvēlējās nosodīt Krievijas karu pret Ukrainu.

"Liela daļa no "Saskaņas" krieviski runājošajiem vēlētājiem, es domāju, joprojām ir šokā no tā, kas notiek Ukrainā. Daudziem cilvēkiem to pārgremot, saprast nav viegli. Tas nav vienkārši. Līdz ar to daļa no mūsu vēlētājiem palika mājās. Daļa aizgāja nobalsot par tiem politiskajiem spēkiem, kam ir citādāka attieksme vai nu pret zinātni, vai pret ģeopolitiku," lēsa partijas "Saskaņa" Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs.

Parlamenta jaunpienācējas partijas "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs agrāk bija "Saskaņas" deputāts Rīgas domē. 2019. gadā par partijas disciplīnas neievērošanu viņu izslēdza. Partiju "Stabilitātei!" Rosļikovs izveidoja pagājušā gada sākumā. Viņš ir aktīvs sociālajos tīklos, pārsvarā uzrunājot Latvijas krievus. Rosļikovs asi iestājies pret kovida ierobežojumiem, nabadzību, kā arī konsekventi izvairījies nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Mūs konkurenti sauc par populistiem, bet tas nav slikts vārds. Populists ir cilvēks, politiķis, kurš iet no vēlmēm, tautas vēlmēm, reālām vajadzībām. Līdz ar to, es domāju, ka tas arī bijis panākumu galvenais avots," vērtēja Rosļikovs.

Tajā pašā laikā Rosļikovs atsakās piekrist apgalvojumam, ka par viņa partiju nobalsojuši cilvēki, kas iepriekš balsojuši par "Saskaņu", jo uz šo elektorātu bijuši vairāki pretendenti.

"Mums ir bijusi Jūlija Stepaņenko ar "Suverēno varu", Aldis Gobzems, kas arī it kā medī tos cilvēkus, kuri vairs neatbalsta "Saskaņu". Šeit objektīvi šādu lietu izvērtēt faktiski nav iespējams. Es domāju, ka sliktais rezultāts tiem, kas ir aiz 5% vai tagad tur svārstās, ir saistīts ar to, ka viņi jau sen ir pie varas, viņi ļoti sen ir politikā. Tas rezultāts ir absolūti gaidīts," uzskata Rosļikovs.

"Stabilitātei!" bijusi populārākā partija Latgalē, kur agrāk pārliecinoši vinnēja "Saskaņa". Pirms četriem gadiem gan Rēzeknē, gan Daugavpilī par "Saskaņu" nobalsoja aptuveni puse vēlētāju. Taču tagad "Saskaņai" Daugavpilī 16%, Rēzeknē – 12%.

Rēzeknes mērs "Saskaņas" pārstāvis Aleksandrs Bartaševičs uzskata, ka

partijai bijušas daudzas kļūdas, piemēram, "Saskaņa" neesot pietiekami iebildusi pret pareizticīgo baznīcas atdalīšanu no Maskavas patriarhāta un krievu valodas samazināšanu publiskajā telpā. "Stabilitātei!" panākumi viņu nepārsteidz.

"Viņi vienkārši pārņēmuši "Saskaņas" elektorātu, un, jā, izdarījuši to diezgan kvalitatīvi, tā teikt, ar pareizu pieeju un sistēmiski, jo tas darbs tika veikts diezgan ilgi. [..] Man tie rezultāti ir mudinājums strādāt labāk un varbūt arī ieklausīties vēlētājos labāk," teica Bartaševičs.

Savukārt Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, kurš jau pirms pāris gadiem apsvēris aiziešanu no "Saskaņas", rezultātus komentēja atturīgāk. "Nepieciešams izdarīt secinājumus. Ir jāturpina strādāt. Kad liekas, ka viss brūk, patiesībā viss nonāk savās vietās."

Visticamāk, "Stabilitātei!" strādās opozīcijā. Rosļikovs arī apsver neierasties uz Valsts prezidenta izsludināto tikšanos ar visiem Saeimā ievēlētajiem spēkiem, jo ir pārliecināts, ka viņam premjera amatu neuzticēs. Rosļikovs sola – ja partija netiks koalīcijā, tā būšot krietni stingrāka opozīcija,  nekā bijusi "Saskaņa".

Līdz ar "Saskaņas" palikšanu ārpus parlamenta bez mandāta pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas būs "Saskaņas" valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņš ir vienīgais deputāts, kurš līdz šim ticis ievēlēts katrā Saeimā kopš 1993. gada.

KONTEKSTS:

Sestdien, 1. oktobrī, Latvijā notika 14. Saeimas vēlēšanas. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem 14. Saeimā ievēlēti kopumā septiņi politiskie spēki, līderos ir "Jaunā Vienotība" un Zaļo un Zemnieku savienība.

 

Saskaitīti 1055 iecirkņi no 1055

Atjaunots: 03.10. plkst. 10:06

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti